Tu jau esi liels! Nē, Tu vēl esi pārāk mazs!

Es ļoti labi atceros, kā mani bērnībā kaitināja šīs pieaugušo frāzes: “To un to izdari pati, Tu jau esi liela!”, bet pēc brīža: “Nē, to nevar, Tu vēl esi pārāk maza!” Tādos brīžos man šķita, ka pieaugušie ir vareni liekuļi, kuri paši nesaprot, vai es esmu liela vai maza. Un  kā tad man pašai to saprast, ja pat lielie nesaprot? Šķita, ka tās ir frāzes, ko pieaugušie izmanto savtīgos nolūkos kā vien ienāk prātā. 🙂

Tagad, kad reizēm izdzirdu sevi vai vīru tā sakām, vienmēr satrūkstos, atceroties, cik ļoti mani pašu kādreiz tas sadusmoja un mulsināja. Katru reizi nodomāju, ka centīšos tos pašus teikumus pateikt citādāk (un arī cenšos), bet noteikti, ka pavisam šīs frāzes izskaust man neizdosies, jo tagad es ļoti labi saprotu, ko pieaugušie ar to domāja. Un reizēm es patiešām nesaprotu, vai mans bērns ir jau liels vai vēl mazs, tā ka man bērnībā bija taisnība – pieaugušie paši dažreiz nezina!

Kas ir tās lietas vai frāzes, kas jūs pašus bērnībā kaitināja? Vai izdodas tās neatkārtot?

Share

No Comments

Leave a Comment

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.