Toma grāmatas #1

Līdz šim blogā biju komentējusi tikai vecākiem paredzētas grāmatas par bērniem, taču sapratu, ka vēlos padalīties arī iespaidos par bērnu grāmatām, jo, manuprāt, grāmatas ir ļoti svarīga, skaista un vērtīga bērnības sastāvdaļa. No grāmatām var ļoti daudz mācīties, bagātināt valodu un iztēli un reizēm ar mīļāko grāmatu var pat nomierināt saniknojušos bērnu.

Jaunas grāmatas iegādājamies ik pa laikam un, protams, gandrīz katros svētkos Toms tiek pie kādas grāmatiņas. Tāpat arī vienmēr pirms garāka ceļojuma iegādājamies pāris jaunas grāmatas, lai Tomam būtu vieglāk izturēt pārbraucienus. Arī šoreiz neilgi pirms ceļojuma uz Ukrainu (par ko pastāstīšu atsevišķi) grāmatnīcā izvēlējāmies 3 jaunas grāmatas – pilnīgi dažādas gan satura un formas ziņā, gan pēc mūsu un Toma novērtējuma. Sākšu ar pozitīvāko!

Kurmis burkānu dārzā! (Martina piedzīvojumi)

  

Šī ir brīnišķīga grāmata par zaķa Martina un viņa draugu – zvirbuļa Čirčira un vāveres Kuplastes – piedzīvojumu, ierīkojot burkānu dārzu. Skaisti, koši un izteiksmīgi zīmējumi un viegli un izteiksmīgi lasāms teksts. Stāsts, kuru Toms no pirmās reizes ar interesi noklausās līdz galam, nemēģinot lapas pāršķirt uz priekšu ātrāk kā spējam izlasīt, turklāt no šī stāsta ātri apguva pāris jaunus vārdiņus un pats mēģina stāstīt līdzi. Mēs noteikti iegādāsimies vēl kādu no “Martina piedzīvojumu” grāmatām!


Kur ir māmiņa?

  

Lai gan šī grāmatiņa ar dzīvnieku attēliem ir piemērota arī krietni mazākiem bērniem par Tomu (lapas ir pabiezas), to izvēlējos dēļ skaistajām dzīvnieku fotogrāfijām un uzdevumiem. Pagaidām gan Toms par šo grāmatu neizrāda tik lielu interesi, cik biju gaidījusi.


Rainis – Zirņa bērni (Bikibuks #13)

  

Iespējams tas izklausīsies pārsteidzoši, bet šis ir pirmais (un visticamāk arī pēdējais) Bikibuku dzejoļu izlases izdevums Toma grāmatu plauktā. Biju par tiem dzirdējusi labas atsauksmes un nodomāju, ka arī mūsmājās noderētu kādi ilustrēti latviešu autoru dzejoļi. Grāmatnīcā jau radās šaubas, jo daļai Bikibuku mani neuzrunāja ilustrācijas, daļai paši dzejoļi, tomēr vienu gribēju nopirkt un šķita, ka Raiņa “Zirņa bērni” būs īstais, bet… nu jā, nepietiek ar to, ka apskaties vāku un pašas beigas, vajadzēja tomēr izšķirstīt visu grāmatu, tad to noteikti nebūtu pirkusi. Zirņa bērni, tik smuki gulējuši savā gultiņā, nonāk pie zupas katla un šausmās sakostiem zobiem lec tajā iekšā. Protams, mēs visi ēdam zirņus, bet, ja tas pasniegts šādā veidā, tad nodrebināties nākas arī pieaugušajiem. Diemžēl arī latviešu dzejā tagad esmu vīlusies gandrīz tikpat ļoti kā latviešu tautas pasakās.

Save

Save

Save

Save

Share

No Comments

Leave a Comment

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.