Izdomātais Ziemassvētku stress un idejas dāvanām

Man patīk Ziemassvētki ar savu baltumu, ģimeniskumu, dziesmām un brīvdienām. Vienmēr ir patikuši. Bet es pieņemu, ka gandrīz katrs ir kādreiz sajuties noguris no Ziemassvētkiem vēl pirms tie ir sākušies… Ne velti filma par Grinču uzrunā tik daudz skatītājus gadu no gada. Tomēr, kopš es vairs nestudēju, Ziemassvētku laiku izbaudu ar īpašu prieku. Katru gadu atceros, cik laimīga jutos togad, tikko iesniegusi diplomdarbu, kad pēc 5 gadu pārtraukuma man pirmoreiz bija laiks veselu vienu dienu vienkārši domāt par tuvojošiem svētkiem un kopā ar draudzeni pastaigāt pa veikaliem, pat ja neko nenopirku. Nevis vēl rakstīt un zīmēt iekavētos projektus, kas līdz sesijai jānodod. Par pīrāgu cepšanu studiju gados pat varēju nesapņot, jo visu laiku sēdēju pie datora. Jā, tad tik tiešām svētki deguna galā stresu tikai palielināja un tādu īstu svētku sajūtu izdevās izbaudīt vien pašā Ziemassvētku vakarā, kad sapratu, ka ir pēdējais brīdis atkārtot Ziemassvētku dzejoļus. Jā, dzejoļus skaitām joprojām, reizēm miksējot ar mīklu minēšanu vai kādām aktivitātēm. Starp citu, visgarākos dzejoļus deklamē mans tētis.

Protams, darbi un pienākumi gaida vienmēr, bet tās pieminētās dienas laimīgais miers un absolūtais nesteidzīgums man ir atmiņā joprojām. Iespējams, ka šīs sajūtas ir “vainojamas” pie tā, ka ar vīru vairākkārt esam izvēlējušies dāvanas pagatavot paši – ne visas un reizēm papildinot ar kaut ko no veikalu plauktiem vai svētku tirdziņu letēm, bet viennozīmīgi varu teikt, ka šāds piegājiens gatavošanos Ziemassvētkiem padara daudz priecīgāku un mierīgāku. Un es ļoti atbalstu kaut kā apēdama vai izdzerama dāvināšanu, jo tas noderēs pilnīgi noteikti.

Padalīšos ar idejām no iepriekšējiem gadiem, ko gatavojām paši:

  • riekstu un kakao sviests glītās burciņās;
  • olu liķieris, mājas vīns vai kāds ogu/augļu uzlējums;
  • plūmes vai citi žāvēti augļi šokolādē;
  • cidoniju marmelāde (kas gan man neizdevās tik stingra kā gribētos, tāpēc to nācās apviļāt šokolādē);
  • saldā desa, katram ar citādākām vietējo ražotāju sukādēm;
  • rieksti vai ogas medū;
  • ar termoplēvi apdrukāts apģērbs (mājās izgriezu un piegludināju zīmējumus);
  • vēl tad, kad katrs otrais fotogrāfiju salons nepiedāvāja personalizētus kalendārus, mēs ar māsu un brāli uzdāvinājām vecākiem mūsu ģimenes īpašo kalendāru nākamajam gadam ar pielīmētām bildēm un atzīmētiem svarīgākajiem datumiem. Jā, kalendāri vairs sen jau nav nekas jauns un pārsteidzošs, tomēr pārsteiguma moments ir pilnīgi vienmēr, jo saņēmējs nezina, kādas bildes tur būs iekšā;
  • diega bumbu gaismas virtenes – šāda dāvana gan prasa krietni vairāk laika nekā pārējās iepriekšminētās un ir arī grūtāk noslēpjama, bet saņēmēju prieks bija tā vērts!
     

Vēl man šķiet, ka ir diezgan daudz cilvēku, kam joprojām var droši dāvināt grāmatas. Un vai sievietei rotaslietu kādreiz var būt par daudz? Praktisko dāvanu mīļi, kas labi pārzina savu radu un draugu virtuves, noteikti var atrast ko noderīgu pie koka virtuves priekšmetu ražotājiem svētku tirdziņos. Daudzus cilvēkus noteikti iepriecinātu arī jaunumi pārtikas nozarē un gana daudz jaunumu tirdzniecībā parādās katru gadu – gan tirdziņos, gan rudenī notikušajā pārtikas izstādē. Arī cimdi ir laba dāvana, ja vien zināms izmērs.

Protams, es, kas vienmēr kaut ko daru pēdējā brīdī, pavisam mierīgi svētkus sagaidīt neprotu. Īpaši tagad, kad mājās ir viens maziņš cilvēkbērns, dāvanas nākas gatavot un saiņot naktīs. Bet tomēr – tas Ziemassvētku stress un drudzis ir mūsu pašu izdomāts un radīts, bez tā varam arī pilnīgi mierīgi iztikt, ja vien gribam.

Share

No Comments

Leave a Comment

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.