°•ceļā uz labāku pieredzi•°

Dzemdības.

Diezgan populārs ir jautājums – vai Tu baidies no dzemdībām?

Un diezgan bieži sievietes no dzemdībām baidās vairāk, kad vienas jau piedzīvotas. Arī man tādas izjūtas ir pazīstamas, jo pirmās dzemdības nebija gluži tādas kā gribētos. Bet no tām bailēm un vecās pieredzes ļoti gribējās tikt vaļā, lai piedzīvotu ko citu.

Grūtniecības laikā es lasīju grāmatas par dzemdībām, izrunāju savu pieredzi ar dūlu, iemācījos pareizi elpot, kā arī nolēmu dzemdēt citā stacionārā, lai būtu vieglāk pozitīvi noskaņoties. Centos nelasīt svešus dzemdību stāstus, lai tie mani neiespaidotu. Un man patiesi izdevās piedzīvot tādas dzemdības, kādas es vēlējos! Tāpēc pastāstīšu, kuras grāmatas izlasīju un ko katrā no tām atradu sev.

°°°°°°°°°°°°

Piedzimt bez vardarbības• /Frederiks Leboijē/ Latvijā 2009, oriģināls 1974.

Kad no kādas vecmātes gribēju aizņemties šo grāmatu, man jautāja, vai jau esmu dzemdējusi. Jo šo grāmatu pirms pirmajām dzemdībām lasīt nevajagot. Sākumā pasmējos, bet kopumā varu piekrist. Grāmata ir gana sena, lai daudz kas no tur aprakstītā jau būtu mainījies, tāpēc tā varētu topošo māmiņu lieki sabiedēt. Bet šajā grāmatā ir arī ļoti daudz noderīgas informācijas, interesantu likumsakarību un arī populāru mītu atspēkojuma. Piemēram, pat pavisam nesen esmu lasījusi vairāku sieviešu dzemdību stāstus, kuros pieminētas izbailes par to, ka tikko piedzimis mazulītis neraud. Protams, var būt situācija, kad tiešām klusums nav labs. Bet tas, ka bēbītis neraud, var nozīmēt arī to, ka viņam viss ir labi! Viņš vēl saņem skābekli caur nabassaiti, dzemdībās viss ir bijis kārtībā un viņš vienkārši nav paspējis veikt pirmo sāpīgo ieelpu…

Šo grāmatu es lasīju tāpēc, ka sapratu – vienīgais ceļš uz dabīgām un, cik nu tas iespējams, vieglām dzemdībām ir iespējams tad, ja koncentrēšos uz bērniņu. Es gribēju saprast, kas kurā dzemdību posmā notiek ar mazuli un kā varu viņam palīdzēt. Lielā mērā meklēto šeit arī atradu. Un grāmata lasījās ļoti viegli.

Gaidības un radības ar prieku• /Linda Rozenbaha/ 2011.

Ar otro izlasīto grāmatu man gāja grūtāk. Lai gan par to ir ļoti daudz pozitīvu atsauksmju, man tā lasījās ļoti lēnām. Arī šī grāmata man palīdzēja izprast, kas kurā brīdī notiek dzemdībās un kā tām labāk sagatavoties, tāpēc es to varētu ieteikt izlasīt citām grūtniecēm, bet man ļoti traucēja lielais uzsvars uz to, ka dabīgas dzemdības bez iejaukšanās iespējamas tikai ārpus stacionāra. Protams, stacionāros ir reglaments un vadlīnijas, tomēr, manuprāt, radīt priekšstatu, ka tur labas dzemdības ir tikai retos izņēmuma gadījumos, nav īsti pareizi. Mazliet bija sajūta, ka lasu mājdzemdību reklāmrakstu, tomēr atradu arī sevi interesējošo informāciju.

Nepārprotiet – es neesmu pret mājdzemdībām, noteikti ir sievietes, kam tieši tādas ir vispiemērotākās. Tomēr man zināmu drošības sajūtu sniedz stacionārs, turklāt ir jau arī jāsaprot izmaksu atšķirības. Tāpēc, lasot šo grāmatu, centos distancēties no mājdzemdību aspekta un koncentrēties uz noderīgo informāciju par sievietes un bērniņa ceļu uz satikšanos.

°°°°°°°°°°°°

Protams, ka neviena grāmata nesniedz garantijas. Dzemdības nav paredzamas un pats galvenais, ko varam darīt tām gatavojoties, ir iemācīties pareizi elpot un kārtīgi atpūsties pirms lielā darba.

Share

No Comments

Leave a Comment

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.