Browsing Category : emocijas

Pirmie bērnudārza iespaidi


Šķiet neesmu šeit stāstījusi, cik milzīgu paniku man uzdzina jautājumi par bērnudārza rindu, kad Toms bija tikko piedzimis. Un vispār visu pirmo gadu. Kāds bērnudārzs, kādi sveši cilvēki? Jūs ko – zaudējuši galvu? Vēlat mums ļaunu? Tā es toreiz panikā domāju. Citi uztraucās par to, ka rindas pārāk garas, es uztraucos, lai tā rinda nepienāk par ātru. Kad Tomam apritēja…

Share
Read More »

Kas “par zvēru” ir elpas aiztures sindroms?


Man ļoti patīk, ka dzīvojam laikā, kad visam meklējam dziļāku jēgu, kad kļūstam atklātāki un attiecīgi arī atvērtāki dažādām pieredzēm, dažādiem uzskatiem, kad mazāk baidāmies būt atšķirīgi. Kad daudz brīvāk runājam par tēmām, par ko vēl ļoti nesen nebija pieņemts runāt. Tomēr ne vienmēr ir tik viegli nepieciešamo informāciju atrast, īpaši, ja nezina, ko meklēt. Patiesību sakot, es par šo…

Share
Read More »

Novērtē sevi!


Nesen kā iesācies jauns gads. Daudziem – jauns sākums ar jauniem solījumiem sev un citiem. Es tagad, spontāni šo rakstot, nemeklēšu statistiku, jo aptauju rezultātiem īsti neuzticos, bet ir skaidrs, ka liela daļa cilvēku visām savām apņemšanām ik gadu atmet ar roku vēl nesagaidot 31.janvāri. Lai gan mana vēstule nākamajam gadam ir un būs privāta, varu pateikt, ka viena no…

Share
Read More »

TRĪS. Tas jau ir liels cilvēks.


Pavisam nedaudz un būs jau 3! Nesaprotu, pa kuru laiku laiks paskrēja, es nepamanīju…   Trīs – tas patiešām liekas daudz. Varbūt tāpēc, ka “trīs” ir tāds mazliet maģisks skaitlis, un noteikti tāpēc, ka maza cilvēka attīstībā tas ir vesels milzīgs kāpums visādā ziņā. Es nerunāšu par kaut kādām krīzēm, jo es īsti neizprotu, ko katrs ar šo jēdzienu vispār…

Share
Read More »

Dusmas un miers jeb sensorās pudeles. DIY


Jau ļoti sen biju (pinterestā) noskatījusi, ka Amerikā populāras ir “calm down” pudeles, kas pie mums visbiežāk asociējas ar Ziemassvētku suvenīriem, kurus sakratot, iekšā kādu brīdi snieg. Tikpat sen nolēmu, ka arī es tādu uztaisīšu, kad manam bērnam radīsies nepieciešamība tikt galā ar dusmām un tās izprast. Esmu redzējusi video, kur seši bērni mēģina raksturot savas izjūtas un ķermeņa reakciju dusmojoties, un…

Share
Read More »

Atziņas pēc grāmatas “Bērni ir no debesīm” izlasīšanas


Beidzot esmu pievārējusi Džona Greja grāmatu “Bērni ir no debesīm”. Grāmata patiesībā ir ļoti interesanta un noderīga, un es pat nezinu, kāpēc man tās izlasīšana tik ļoti ievilkās. Lai vai kā, esmu gatava padalīties ar jums savās atziņās un no grāmatas gūtajos secinājumos! Grāmata “Bērni ir no debesīm” nav nemaz tik jauna. Oriģinālvalodā tā izdota 2000. gadā, latviski pirmoreiz 2001.…

Share
Read More »

Tu jau esi liels! Nē, Tu vēl esi pārāk mazs!


Es ļoti labi atceros, kā mani bērnībā kaitināja šīs pieaugušo frāzes: “To un to izdari pati, Tu jau esi liela!”, bet pēc brīža: “Nē, to nevar, Tu vēl esi pārāk maza!” Tādos brīžos man šķita, ka pieaugušie ir vareni liekuļi, kuri paši nesaprot, vai es esmu liela vai maza. Un  kā tad man pašai to saprast, ja pat lielie nesaprot?…

Share
Read More »

Jau 2 gadiņi!


Vēl tad, kad biju stāvoklī un kad Toms bija pavisam maziņš, citas mammas mani biedēja ar to, cik grūts būs laiks no bērna 1 gada līdz 2 gadu vecumam. Cik es būšu nogurusi, jo bērns būs ļoti aktīvs un zinātkārs un vispār visa mana ģimene, radi un draugi visu šo gadu to vien darīs kā slapju muguru skries pakaļ bērnam.…

Share
Read More »


Es zinu, ka nemanot pienāks tā diena, kad ilgošos pēc naktīm, kurās Tu nevarēji aizmigt un gribēji “oppā”. Un man noteikti pietrūks lietas, kas tagad liek dusmoties.

Share
Read More »

Daudz pa pusei “veselas dienas”


Ir vasara. Un ir sajūta, ka es un daudzi citi cilvēki no sociālo tīklu un blogu pasaules ir nedaudz nozuduši. Un tas ir tik forši, jo tas nozīmē dārzus un vietējos dārza gardumus, jūru vai upi, vai ezeru, pastaigas, piknikus, sauli, siltu lietu, ziedus, svelmi un atpūtu! Noteikti daudzi ir manījuši aktivitātes ar mirkļbirku #veseladiena – šāds projekts tapa pavasarī,…

Share
Read More »

Gulēt kopā vai atsevišķi


Es neesmu izlasījusi jaunāko rakstu par to, kā labāk gulēt, šī mēneša presē. Es nezinu arī, kāds viedoklis tajā dominē. Bet zinu, ka tāds raksts ir un pirms tā lasīšanas vēlos ko teikt. Pasaulē ir milzumdaudz ģimeņu, kas dzīvo vienistabas dzīvokļos. Viņi guļ vienā istabā un varbūt arī vienā gultā, kā nu kurš. Un es “redzu”, kā daļa no šiem…

Share
Read More »

Blakus. Pavēro.


Saule uz sienas rada no mums ēnas. Tu smejoties kustini pirkstiņus un skaties, kā Tev atbild ēna no sienas. Mēs abi jau esam augšā divas stundas. Tētis gan čuč, brīvdiena. Tu apsēdies uz spilvena viņam blakus. Uzliec galvu uz vaiga. Piecelies un uzliec roku. Tad atkal galvu. Es sēžu blakus un vēroju. Zini, reizēm vienkārši vajag mierīgi pabūt blakus un…

Share
Read More »