Toma 4. dzimšanas diena

Mūsu puisēnam jau 4 gadi. Ak, cik tas ir daudz, cik ļoti viņš ir izaudzis. Tieši starp 3 un 4 gadiem redzam vislielāko augšanas un attīstības pakāpienu. Varbūt tieši tāpēc, ka šis gads ir bijis tik ļoti piepildīts, raibs un pārsteidzošs, es neesmu uzrakstījusi ikgadējo emociju rakstu par ceturto gadu… Varbūt arī nevajag, jo to visu nemaz īsti nevar izstāstīt. Bet ar idejām ballītei gan es, kā vienmēr, padalīšos!

Gatavojoties šīm svinībām, es pārlasīju savus iepriekšējo divu Toma dzimšanas dienu rakstus, un pati par sevi pasmējos – vienu gadu esmu rakstījusi, ka septembra beigas vairs neļauj svinības rīkot ārā, bet pirms gada stāstīju par labi izdevušos dārza ballīti. Jā, tādas tās septembra beigas ir – laika ziņā diezgan neprognozējamas.

Ja citus gadus man jau laicīgi bija radušās idejas par ballītes noskaņu, tad šogad par to visu sāku domāt tikai pāris nedēļas iepriekš. Toms pats vēlējās dārza svētkus, tāpēc mēs nolēmām kā “A” variantu paredzēt svinības ārā. Bijām iecerējuši arī šogad noīrēt piepūšamo atrakciju, aizņemties telti-nojumi, ārā cept vafeles un uz grila gatavot burgerus. Bet septembra beigas bija vēsas, mazliet lietainas un diezgan vējainas, tāpēc paredzējām arī plānu “B” – ballīti pārcelt uz iekštelpām, ko arī beigu beigās nācās realizēt. Tas gan arī nozīmēja aktivitāšu nomaiņu – izdomājām, ka nopirksim daudz balonus, lai bērni ar tiem var kārtīgi izdauzīties! Vēl bijām sagatavojuši kartona caurules, no kurām taisīt autotrases. Bet ārā iešanu pavisam gan neatcēlām – uz brīdi visi kopā izgājām ārā izskraidīties!

 

 

Lai gan ballīte pārcēlās uz telpām, mēs negribējām atteikties no plāna gatavot burgerus un nav jau ne vainas tos pagatavot cepeškrāsnī (īpaši jau pateicoties tam, kurš izgudroja tvaika nosūcēju 🙂 ). Būtiskākā atšķirība tikai, ka atteicāmies no domas katram savu burgeru salikt pašam, kas ārā būtu bijis forši, bet iekštelpās pārāk sarežģīti.

 

Burgermaizes pirkām gatavas – izvēlējāmies dažāda veida maizes doniņas: gan kviešu miltu, gan auzu, gan vēl dažnedažādas. Iekšā likām:

  • mazliet tomātu mērci
  • sīpolus (tikai pieaugušajiem)
  • salātlapu
  • burgerkotleti (liellopa gaļa un cūkgaļa 80/20, sīpols, ola, auzu pārslas (ar tām es vienmēr kotletēs aizvietoju maizi), krējums, ķimenes, sāls, dažādi pipari)
  • tomāta šķēli
  • marinēta gurķa šķēles (tikai pieaugušajiem)
  • sieru
  • mazliet mango-čilli mērci (tikai pieaugušajiem)

Es nevaru iedomāties bērnu ballītes bez svaigiem dārzeņiem (šoreiz gurķi, burkāni, saldais kartupelis, ķirštomāti) un augļiem (šoreiz arbūzs un vīnogas), kā arī parasti parūpējamies par kādiem sātīgiem salātiem – vairāk jau pieaugušajiem, bet gadās, ka arī kāds no bērniem labprāt ēd salātus. Šajā reizē galdā cēlām rupjmaizes ķiploku grauzdiņu salātus ar tomātiem, kukurūzu un sieru, kā arī klasisko rasolu.

Arī no domas cept vafeles neatteicāmies, jo – atzīstos – tās ļoti gribējās mums pašiem! Divas no Omītēm mantotas pannas un divi forši cepēji, lai darbs ritētu raitāk. Pildījumā smalki sagriezti āboli, apelsīni, krēms no iebiezinātā piena un putukrējuma un saldētas avenes. Vafeles pazuda ļoti ātri – tās noteikti ir vērts atkārtot!

 

Dzērieni – ābolu sula un mājās gatavota limonāde no ķiršu sulas, gāzēta ūdens un citrona šķēlītēm.

Pats galvenais dzimšanas dienas ēdiens ir TORTE! Bez tās nu nekādi! Tortes uz Toma jubilejām gatavoju es pati, bet jau otro gadu tortei izvēlos/izdomāju kādu interesantāku recepti. Ja pagājušogad tā bija medus torte ar apelsīniem, tad šogad izvēlējos cept burkānkūku ar karameli (vārītu iebiezināto pienu). Biju plānojusi tortē likt mango, bet Toms veikalā paziņoja, ka viņš tortē vēlas apelsīnus un nekādu tur mango. Tā nu apelsīns otro gadu pēc kārtas! Recepte lai tiek arī jums – varbūt kādam noderēs, jo kūka izdevās ļoti garšīga!

BURKĀNU TORTE

Burkānu biskvīts (biskvīta oriģinālrecepte atrodama šeit):

  • Lielā bļodā sakuļ 6 lielas olas ar 3 glāzēm cukura un 1,5 glāzi rapšu eļļas.
  • Atsevišķi samaisa 3 glāzes miltu, 3-4 t.k. maltu kanēli, 1,5 t.k. sodu, 1/2 t.k. cepamo pulveri, 1/4 t.k. sāls un 1/4 t.k. maltu muskatriekstu.
  • Sauso maisījumu iekuļ olu masā.
  • Iemaisa 3 glāzes smalki sarīvētu burkānu.
  • Masu sadala trīs daļās vai divās, kā to darīju es, bet tad proporcijā 1:2, lai beigās kopā sanāktu 3 biskvīta kārtas.
  • Cep ietaukotā un ar miltiem mazliet izkaisītā veidnē 180C temperatūrā apmēram 30-40min, bet jāsāk uzmanīt biskvīts jau pēc pirmajām 20min, jo cepšanas ilgums atkarīgs no tā, cik bieza vai plāna ir katra biskvīta kārta. Gatavs ir tad, kad pie koka iesmiņa vairs nelīp mīkla.
  • Atdzesē 10min un tad izņem no veidnes. Atdzesē katru biskvītu atsevišķi.

Nevārīts “vārītais” krēms (šis krēms garšas ziņā ļoti atgādina klasisko vārīto sviesta krēmu, bet ir daudz vieglāk un ātrāk pagatavojams un, es teiktu, mūsdienīgāks un pa spēkam ikvienam):

  • Saputo ~200g mīkstu sviestu ar pūdercukuru (es pat nezinu, cik daudz liku – manuprāt, labāk mazāk, īpaši jau bērnu tortēm, bet katram jāskatās pēc savas gaumes).
  • Ar karoti iemaisa ~500g krēmsieru.
  • Ja šķiet, ka krēmu gribas mīkstāku, tad var pievienot dažas ēd.k. piena.

Torte:

  • Uz apakšējās biskvīta kārtas klāj vārītu iebiezināto pienu (man kopā pietika ar 1 bundžiņu), tai virsū liek apelsīna šķēlītes/gabaliņus (vēlams tikai mīkstumu bez plēvītes) vai sākotnēji paredzētā mango šķēles. Kādi 2 augļi noteikti ir nepieciešami, lai noklātu visu kūku.
  • Augļus pārklāj ar krēmu un liek virsū otro biskvīta kārtu. Arī to pārklāj ar vārīto iebiezināto pienu un krēmu.
  • Liek virsū trešo biskvīta kārtu, arī tai virsū vārīto iebiezināto pienu un visu kūku pārklāj ar atlikušo krēmu.
  • Dekorē pēc izvēles – es šoreiz ar avenēm un smilšu mīklas cepumiem.

~Dāvaniņas mazajiem viesiem~

Šķiet, ka tradīcija kaut ko uzdāvināt mazajiem viesiem, dodoties mājup, ir ar Pinteresta palīdzību ienākusi Latvijā no Amerikas, bet tas vienmēr ir ļoti mīļi, tāpēc arī mēs šogad parūpējāmies par nelielu atvadu dāvaniņu. Katram bērniņam tika cukurgailītis un viņa vārdiņš no burtiņcepumiem.

~Noformējums un trauki~

Kad Tomam jautāju par ballītes tēmu, viņš izvēlējās mašīnas, tāpēc es centos sameklēt gaumīgus papīra traukus, kas atbilstu šai tēmai. Zinu, ka gandrīz katrā veikalā var atrast Makvīna šķīvjus, bet, tie, kas mani pazīst, nojautīs, ka tā noteikti nebūtu mana pirmā izvēle. Internetā atradu burvīgus šķīvjus, glāzes, bļodiņas un salvetes ar lidmašīnām un mākonīšiem, bet, man par apbēdinājumu, veikalā uz vietas bija palikuši vairs tikai šķīvji (un tāpat nepietiekamā skaitā). Tā nu es nopirku visus atlikušos šķīvjus, klāt arī Makvīna šķīvjus un salvetes (jo nu ok, tēmai par braucamajiem jau piestāv), bet glāzes nolēmu izmantot jau no mājās esošajiem krājumiem un apzīmēt pati! Tā nu katrs bērns varēja izvēlēties kādu no apzīmētajām glāzēm un vieglāk atšķirt, kura ir kuram.

Istabu izdekorējām ar zili-sarkanu karodziņu virteni, kas jau bija manos krājumos, bet labi piestāvēja arī šoreiz. Un, protams, ka baloni darbojās arī kā dekorācija!

~Pēcvārds jeb kā to visu paspēt~

Ja kāds, šo lasot, nodomāja “kā gan viņa to visu paspēja”, tad ziniet, es jau kopš savu kāzu plānošanas iemācījos deleģēt darbus! Tā nu arī uz Toma jubilejām sadalu darbus, iesaistot visu savu ģimeni. Salātus taisīja mana mamma un vecmāmiņa, burgeru cepšanu no manis pārņēma brālis, kuram jau šajā darbiņā bija pieredze un noteikti izdevās labāk, vafelēm mīklu un krēmu pagatavoja mana mamma un mans vīrs, cepa vīrs un brālis, konusiņos sarullēja brāļa draudzene… Mana māsa atkal izcepa brīnišķīgi gardus smilšu mīklas cepumus, kas bērnu vēderos pazuda momentā – šogad cepumi bija vieglās mašīnas, kravas mašīnas, lamas, dinozaura, dzīvnieka pēdiņas un cipara 4 formā. Savukārt, mamma izcepa gardas ābolu aploksnītes, jo rudens ballītēs ābolmaizītes ir must-have! Ko darīju es, atskaitot darbu vadīšanu? Es uzcepu burkānkūku un saliku vafelēs pildījumu. Pat pie optimistiskākās prognozes mēs paši divatā ar vīru nekad nespētu to visu paspēt pagatavot! Bet visu pasūtīt gatavu – tas pamatīgi palielinātu ballītes budžetu, ko mēs īsti negribējām. Tāpēc mūsu variants ir tieši šāds – cienastu sagatavot visiem kopā, jo tādējādi mēs ne tikai ietaupām, bet arī zinām, kas tieši ir tas, ko liekam galdā.

Share

No Comments

Leave a Comment