Vai koncertu apmeklēt kopā ar mazu bērnu, noteikti ir diskutējams jautājums, taču katri vecāki paši vislabāk spēj izvērtēt, vai viņu bērns ir gatavs vairākām stundām lielā ļaužu masā pie skaļas mūzikas. Mēs jau “Summer Sound” festivālā kopā ar Tomu bijām bijuši uz Musiqq koncertu, tāpēc liela satraukuma nebija. Toreiz mūzika (atšķirībā no pludmales vēja) mazajam patika 🙂
Prāta Vētras koncertā Toms nebija ne vienīgais, ne arī mazākais bērns. Galvenais ieteikums, kas lielākajai daļai mazuļu bija vienojošs šajā koncertā, ir izmantot aizsargaustiņas ? vai ausaiņus, lai mazajiem cilvēciņiem nav par skaļu un bumsīgu un lai var arī pačučēt, kad uznāk miedziņš. Bija skaisti un skanīgi, patika mums visiem!
Ir pagājis gads un mēs atkal nolēmām apmeklēt šīs pašas tūres noslēguma koncertu. Ja iepriekšējo reiz Tomam vēl nebija gads, tad tagad ir palicis vien nedaudz vairāk kā mēnesis līdz diviem. Mēs tieši tāpat ņēmām līdzi ratus, rezerves drēbes, nelielas vakariņas bērnam (šaubos, vai koncertā pieejamajā ēdienu klāstā būtu atrodams kas veselīgs, piemēram, putra), kā arī speciālās aizsargaustiņas. Ieradāmies koncertā neilgi pirms Prāta Vētras šova sākuma, atradām tukšāku pleķīti stadionā, lai ir ērti un tajā pašā laikā esam pietiekoši tuvu skatuvei (lai nebūtu tieši skaņas epicentrā, izvēlējāmies stāvēt priekšā vidējām tumbām) un tajās 15 minūtēs pirms šova sākuma caur spēlēšanos pieradinājām Tomu pie austiņām (tas nozīmē uzlikt uz maiņām austiņas arī mammai un tētim).
Ja kādam šķiet, ka ar aizsargaustiņām bērns neko nedzird un jūtas kā zem ūdens, tad tā nav taisnība. Austiņas aizsargā no pārmērīgi liela trokšņa, īpaši ausīm neveselīgiem decibeliem, bet mūzika un ļoti tuvu esoša cilvēka teiktais ir pietiekoši labi dzirdams, Toms ar austiņām arī padejoja. Šovam sākoties, tētis Tomu paņēma uz pleciem un uzreiz bija redzams, ka arī bērnam koncerts un īpaši jau gaismas šovs ļoti iet pie sirds. Tik ļoti, ka jau pie kādas ceturtās dziesmas viņš tā arī tētim uz pleciem aizmiga un līdz pat trešās daļas vidum ratos mierīgi nogulēja. Lai gan mēs odus nemaz nemanījām, tie mēģināja iekļūt ratos, tāpēc, pat dodoties uz tādu pasākumu kā koncerts, vajadzētu paņemt līdzi moskītu tīklu vai kādu lakatu (labi, ka man bija līdzi vismaz tas). Tā nu mēs ar vīru varējām divas trešdaļas no koncerta mierīgi noklausīties “divatā” (protams, pieskatot ratus) un noslēgumu atkal visi kopā, Tomam ar sajūsmu vērojot koncerta izgaismojumu, sitot plaukstiņas kopā ar pārējo publiku un klausoties skaistu mūziku. Uz šo pēdējo daļu pēc pamošanās gan viņš vairs nebija ar mieru likt aizsargaustiņas – pat vismīkstākās un bērnam piemērotākās austiņas vairāku stundu garumā tomēr nedaudz nospiež, tāpēc beigās mums nācās izlīdzēties vien ar cepurīti…
Redzot, cik sajūsmināts Toms bija skatoties šovu, nodomāju, ka ņemt viņu līdzi uz koncertu bija pareizais lēmums. Mēs esam ļoti priecīgi, ka šogad trijatā tik lielā pasākumā bija tik viegli un varam savam mazulim tikai teikt lielu paldies par kompāniju. 🙂
