Priecājos, ka arī manā īpašumā ir nonācis Signes Meirānes jaunākais garadarbs “Bērni ēd!”. Tā ir brīnumskaistu bilžu, autores padomu un neparastu recepšu pilna grāmata. Bildes ir tik skaistas un apetitelīgas, ka Toms ik pa laikam ņem šo grāmatu skatīties un, atšķīris bildi ar pankūkām, skrien uz virtuvi ēst. ?
Jāsaka gan godīgi – liela daļa recepšu ir sarežģītas, ļoti jūtams tas pats žurnāla “Četras sezonas” stils, kas it kā ir labi un veselīgi, bet reizē arī iemesls, kāpēc, gadu abonējot žurnālu, es 1:1 pagatavoju tikai vienu vai divas receptes.
Ar visu to, ka mūsmājās praktiski visu laiku ir 3 veidu milti, dažādi graudaugi, vairākas eļļas, ļoti daudz garšvielu, tostarp kaltētu garšaugu (jo tie skaistie podiņos manā virtuvē ātri vien nokalst un nobirst – sanāk vien naudas izšķiešana), arī dažādi dārzeņi un augļi parasti ir, ogas saldētavā, nākas secināt, ka gandrīz nevienu recepti es nevarētu īstenot šodien uzreiz bez došanās iepirkties.
Vēl mani nedaudz samulsināja tas, ka, lai gan autore rosina neaizrauties ar cukuru, smūtiju receptēs, kurās jau ir banāns, tiek pievienots arī kļavu sīrups. Protams, tas ir veselīgs un tas nav cukurs, bet kāpēc gan radināt bērnus pie saldāka ēdiena nekā nepieciešams? Es kādu sīrupu vai medu pievienoju tikai tiem smūtijiem un kokteiļiem, kuros nav tādu saldu augļu kā banāni, jo ar banāniem salduma pilnīgi pietiek.
Taču grāmata man tomēr patīk. Diez vai es būtu sajūsmā par man jau zināmām un vienkāršām receptēm, kādas spēju izdomāt pati. Man tā kalpos kā iedvesma idejām, jauniem eksperimentiem un noteikti būs iemesls izmēģināt kādu jaunu produktu. 🙂
[…] Pavārgrāmata “Bērni ēd!” […]