Dzimšanas dienas ir jāsvin! Īpaši jau bērnu dzimšanas dienas, jo bērni ir mūsu dāvanas un mums jābūt pateicīgiem par katru gadu, ko mums ir iespēja būt kopā. Varbūt kāds man nepiekritīs, bet tāda ir mana pārliecība.
Tomēr ar vārdu svinēt es nebūt nedomāju milzīgas un dārgas svinības 50 knapi pazīstamu cilvēku lokā. Bet ar to es domāju kaut nelielu gatavošanos, torti, dekorācijas, svētku drēbes un prieku!
Toma pirmo dzimšanas dienu mēs svinējām ģimenes lokā. Tomam uzcepu viņa pirmo torti, ko apēst pašam – daļēji ar karoti, daļēji ar rokām. Nebija “smash the cake”, bet normāls “eat the cake” ar kūku līdz elkoņiem!
Domājot par otrās dzimšanas dienas svinēšanu, bija skaidrs, ka to gribam nedaudz lielāku – uzaicinot arī dažus draudziņus (pareizāk gan jāsaka radiņus un mūsu draugu bērnus). Tajā pašā laikā bija arī skaidrs, ka vēl nav tas vecums, kad būtu vērts tērēt daudz naudas par telpu īri, piepūšamajām atrakcijām, ballītes vadītājiem un tamlīdzīgi, jo jau no citu bērnu jubilejām zinājām, ka šajā vecumā mazais jubilārs nav gatavs iesaistīties svešu cilvēku vadītās muzikālās un radošās rotaļās. Protams, ja dzimšanas diena būtu vasarā, tad varētu sarīkot pikniku dārzā un tad gan kāda neliela piepūšamā atrakcija būtu labs ballītes papildinājums, taču rudenī diemžēl piknikballīte nav īsti reāla. Tā nu mēs nolēmām svinēt mājās – pašauri ir, bet tas nekas, turklāt tad visiem viesiem nav obligāti jāierodas vienā laikā un pat dienā.
Sākām ar mājas sakārtošanu un atbrīvošanu no lielām lietām, kas noteikti nebūs vajadzīgas ballītē un iespējams pat vispār vairs nav aktuālas bērnam, piemēram, manēža. Nolikām arī šūpoles, jo tās tikai radītu liekus kašķus bērnu starpā, un lielo bumbu, ko nesen bijām atkal izņēmuši vingrošanai.
Manuprāt, bez dekorācijām nevar – kaut vai nedaudz, bet lai ir interesanti un citādāk kā ikdienā. Uzskatu, ka arī mājas ballītei ir piemēroti smuki papīra šķīvji, lai samazinātu mazgājamo trauku daudzumu (glāzes un galda piederumus, kā arī servēšanas traukus gan izmantojām īstos), tāpēc iegādājos interesantus šķīvjus un tiem pieskaņotas salvetes. Klasiskie multfilmu varoņi, princeses un bruņinieki nav manā gaumē, tāpēc izvēlējos baltus šķīvjus ar koši zaļām lapiņām, tādas pašas salvetes un vēl otras salvetes ar ziedu rakstiem. Tā kā tieši interesantiem un oriģināliem papīra traukiem izvēle ir diezgan maza, tad sāku ar tiem, tālāk krāsu galdautam (arī vienreizlietojamais, lai gan izskatās kā no auduma) un dekorācijas izvēlējos tādas, kas piestāv traukiem. Ja uz šķīvjiem lapiņas, tad dekorācijās labi iederēsies gan meža, gan mājas dzīvnieki, pa vidu tiem šur tur izmantojot arī zaļo krāsu. Tā kā man nebija daudz laika, tad atkal jau pinterestā sameklēju paraugus dekorācijām – virtenes ar kaķiem un lapsām, kā arī uztaisīju klasiskos trijstūra formas karodziņus. Atradu arī jau gatavus drukas failus ar uz galda liekamām lapsiņām. Par laimi man bija lieliski palīgi – māsa, kas izgrieza kaķus un lapsas virtenēm, un vīrs, kas izgrieza uz galda liekamās lapsiņas, sakot, ka jau bija aizmirsis, kā ir griezt papīru ar šķērēm. Arī tortei gribējās ko īpašu, tāpēc pasūtīju koka tortes dekoru ar Toma vārdiņu no Elli & Hugo. Un, protams, 2 sveces uz galda!
Nolēmu, ka ēst gatavošu pati, jo tā es 100% zināšu, kas ēdienā ir iekšā un jutīšos drošāk, turklāt man gatavot patīk. Tas attiecas arī uz torti! Bet pavisam godīgi, to nevar izdarīt mamma viena pati, citādāk pa virtuvi vien būs jādzīvo, tāpēc arī cienasta jautājumā man jāsaka milzīgs paldies māsai un pārējiem ģimenes locekļiem! Tā kā gan lielajiem, gan mazajiem viesiem viss garšoja, tad padalīšos ar uzkodu idejām!
- Pats vienkāršākais, bet garšo visiem – stienīšos sagriezti svaigi dārzeņi. Šoreiz izvēlējos ķirbi, gurķi, kolrābi, burkānus.
- Krāsnī ceptas zivs kotletītes, uzspraustas uz maziem iesmiņiem kopā ar ķirštomātu pusītēm. Izmantoju Oscars Fish pikšas smalkmasu un gatavoju pēc uz tās iesaiņojuma atrodamās receptes, 2 reizes samazinot pievienojamo sīpolu daudzumu. Rīvmaizes vietā var izmantot rudzu miltus. Pirms likšanas krāsnī kotletītes nedaudz apslaka ar olīveļļu. (Kotlešu masu var sagatavot iepriekšējā vakarā)
- Salāti ar fetas sieru (dažāda veida salātlapas un spināti, svaigs gurķis, ķirštomāti, fetas siers). Šoreiz mērci gatavoju no Spilvas granātābolu mērces, citrona sulas un vīnogu kauliņu eļļas. Garšvielas un sāli nav jāpievieno – sāļuma pietiek no fetas siera.
- Apcepti vistas filejas gabaliņi – nelieli, ne vairāk kā 2 kumosiem. (Vistas filejas ieteicams sagriezt un samaisīt ar garšvielām iepriekšējā vakarā)
- Mini cīsiņi mīklā. Pagatavoju ātro kārtaino mīklu (šoreiz pēc Signes Meirānes grāmatas “Bērni ēd!” receptes, taču citreiz noteikti sviestu likšu vismaz 2 reizes mazāk) – lai arī ātro mīklu pietiek turēt ledusskapī tikai pusstundu, es to pagatavoju 2 dienas iepriekš. Mīklu plāni izrullē un ietin tajā cīsiņus ne vairāk kā 2 mīklas kārtās (izvēlējos tādus, kuru sastāvā nav nātrija glutamāts E621). Sagriež kumosa izmēra gabaliņos, liek uz cepešpapīra un cep cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā, kamēr mīkla zeltaini brūna.
Un, protams, pats svarīgākais – TORTE! To gatavoju no klasiskā baltā biskvīta, svaigo zemeņu “ievārījuma” (zemenes ar cukuru saspiež ar koka stampiņu vai sablendē un tad iemaisa cukuru), banāniem un vārītā krēma (arī pēc “Bērni ēd!” receptes, tikai atdzesētu vēl saputojot ar mīkstu sviestu, jo bez sviesta man tas likās nepietiekoši gaisīgs). Torti dekorēju ar kausētu šokolādi (tumšā šokolāde + saldais krējums) un rudens avenēm. Tā kā pēc vārītā krēma gatavošanas pāri paliek daudz olu baltumi, tad divas dienas vēlāk, īstajā dzimšanas dienā, tapa Pavlovas kūka!
Ballītē bērniem izklaižu netrūka – visus sajūsmināja dāvanas un viesiem interesēja spēlēšanās arī ar Toma jau esošajām mantām. Būtībā atpūsties papļāpājot un vienkārši vērojot bērnus varēja arī vecāki, jo lielākoties bērni spēlējās un komunicēja paši. Tomam ļoti patika krāsainās virtenes, kas rotā istabu joprojām. Bija ļoti jautri un skaļi!
[…] Otrās dzimšanas dienas svinības ? […]