No pagājušā gada vasaras esmu palikusi parādā dažus rakstus. Varbūt tāpēc, ka vasarās vismaz pusi no nedēļas nogalēm dodamies mazos brīvdienu izbraucienos tepat Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu robežās. Noteiktu arī tāpēc, ka vasarā Tomam multfilmas interesē tik ļoti maz, ka man nebūt negribas par tām atgādināt apsēžoties pie datora (par mūsu pieredzi samazināt “ekrānu laiku” var izlasīt šeit). Bet tagad, kad atkal ir klāt pavasaris, ir īstais laiks pastāstīt par vienu no brīvdienu maršutiem Baltijas valstu robežās: Taurage – Rusne (Šilutes reģions) – Klaipēda.
Par Tauragi bijām dzirdējuši daudzreiz, galvenokārt jau par tās autoplačiem. Vēlējāmies aizbraukt apskatīties, vai tiešām tur ir tik plašs un izdevīgs piedāvājums kā runā. Bet, kā zināms, Taurage nekad nav “pa ceļam” un no Latvijas atrodas gana tālu, tāpēc nolēmām nedaudz apceļot Lietuvas rietumu daļu…
Brauciens līdz Tauragei (mēs parasti startējam no Bauskas, lai būtu pēc iespējas tuvāk robežai) prasa kādas 4 stundas, kas ir drusku par daudz, lai aizbrauktu vienā piegājienā, bet ar brokastu vai vienkārši pastaigas pauzīti samērā viegli pieveicams ceļa gabals.
Pati Taurage ir vidēja izmēra pilsēta ar glītu, bet nelielu centru. Tā teikt pilsēta vienai vai divām stundām.
Tālāk devāmies uz Šilutes apgabalu, kur netālu no mazas pilsētiņas Rusnes bijām rezervējuši ļoti jauku viesnīcu. Brauciens uz viesnīcu Villa Rusne ir skaists, ceļš ved cauri mazām upes-ostu pilsētiņām, teju pie katras mājas stāv laiva… Tikai mūsu viesnīcu atrast gan ir grūti. Ha, visi sakot, ka nevar atrast! Laikam tas nav pietiekams arguments kādas jaunas ceļa norādes izveidei. Bet tas arī ir vienīgais mīnuss, ne velti booking.com vērtējums šai viesnīcai ir 9.8 un mēs labprāt tajā viesotos vēl kādu reizi siltākā vasarā, lai izbaudītu arī ekskursijas ar kuģīšiem, sauļošanos un ūdens priekus!
Šoreiz gan skaistajā lauku viesnīcā uzkavējamies tikai 1 nakti. No rīta aizbraucam uz netālu esošo skatu torni un cauri romantiskajām Šilutes reģiona piejūras pilsētiņām turpinām ceļu uz Klaipēdu, kur vēlamies apmeklēt 2016.gada vasarā izreklamēto zoodārzu ar balto tīģeru mazuļiem…
Par Klaipēdas zoodārzu man gribas teikt tā – virspusēji skatoties, šis zoodārzs ir ļoti bagāts ar dzīvniekiem, turklāt pārsvarā tie ir tuvu apskatāmi, paši miermīlīgākie pastaigājas savā vaļā. Tomēr nevar nepamanīt, ka dzīvnieki ir pārbaroti (visticamāk, lai būtu mierīgi), jo krātiņos mētājas ēdiens, uz ko dzīvnieki pat neskatās – pūcēm beigtas peles, tīģeriem jēlas gaļas gabali, mērkaķiem arbūzi.
Vilku būri ir pielijuši un, lai nebūtu jāguļ slapjumā, vilki iespiedušies pāris sausajās vietās un uz būdu jumtiem. Lācim jāiztiek bez ēnas, vienīgo veldzi rodot krātiņā esošajā vannā. Lai vai cik interesanti nebūtu apskatīt lielos dzīvniekus tik tuvu, ir nedaudz skumji. Bet ziemeļbrieži, lamas un stirnas brīvi uzturas teritorijā, tāpat ūdensputnu dīķis nav iežogots.
Pie tīģerēniem gan neejam – viens, ka neesam gatavi stāvēt tik garā rindā un otrs – nav līdzi arī pietiekoši daudz skaidrās naudas, jo par paciemošanos balto tīģeru mazuļu apartamentos ir jāmaksā atsevišķi. Un treškārt, redzot, cik daudz cilvēku ar tiem mazuļiem visu dienu spēlējas, šķiet, ka tīģerēniem vēl mūsu ņurcīšanu nevajag.
Par Klaipēdas zoodārzu izsakoties vienā teikumā: ja jūs vilina iespēja savu objektīvu pielikt lauvam pie paša deguna, tad jums patiks, bet ja esat lieli dzīvnieku aizstāvji, tad labāk nebojājiet sev nervus.
Šajā reizē mēs taisnā ceļā devāmies uz koncertu Liepājā, taču, ja nekur nebūtu jāsteidzas, tad mēs noteikti piestātu pavakariņot un atpūsties liepājnieku iecienītajā “Jozī” jeb HBH Palanga “Joza” alus darītavā un restorānā, kur ir ne tikai ļoti garda ēstuve, bet arī skaista un interesanta teritorija ar bērnu laukumiem, dažādām izklaides iespējām un nelielu zoodārzu. Tiem, kas “Jozī” nav bijuši, varu ieteikt kā uzkodu izvēlēties ķiploku grauzdiņus ar siera mērci – kas ir bijuši, noteikti zina, ka šī uzkoda šeit ir teju vai must-have.
Un ko jūs ieteiktu apskatīt Lietuvā vai Igaunijā? 🙂
No Comments