Dusmas un miers jeb sensorās pudeles. DIY

Jau ļoti sen biju (pinterestā) noskatījusi, ka Amerikā populāras ir “calm down” pudeles, kas pie mums visbiežāk asociējas ar Ziemassvētku suvenīriem, kurus sakratot, iekšā kādu brīdi snieg. Tikpat sen nolēmu, ka arī es tādu uztaisīšu, kad manam bērnam radīsies nepieciešamība tikt galā ar dusmām un tās izprast. Esmu redzējusi video, kur seši bērni mēģina raksturot savas izjūtas un ķermeņa reakciju dusmojoties, un kāda meitene izteicās, ka dusmojoties galvā domas haotiski griežas kā gliteri burciņā līdz pamazām norimst, kas man likās ļoti precīzs un viegli saprotams raksturojums. Arī lasot grāmatu “The Wholebrain Child” (par kuru blogā vēl nav atsauksmes, jo lasu to jau vairāk kā gadu un tā arī neesmu pabeigusi, lai gan tā ir ļoti interesanta un noderīga – man gluži vienkārši diennaktī nepietiek stundu un vairs neesmu tik jauna, lai varētu iztikt bez gulēšanas, bet vispār stāsts nav par to), secināju, ka bērniem ir jāpalīdz savas emocijas izprast un apzināties, jo tikai tad ar tām varēs tikt galā.

Tā nu bija pienācis īstais laiks. Gan divarpusgadnieka dusmas, gan nepieciešamība pēc dažādām sensorajām aktivitātēm, gan mana personīgā interese par rezultātu un efektu.

Vieglāk, protams, būtu bijis klusiņām šo mazo eksperimentu paveikt vienai pašai, bet es nolēmu, ka bērna paša izgatavotas sensorās pudeles varētu radīt lielāku interesi, turklāt dienās, kad izpaliek diendusa, šā vai tā ir jāatrod kāda mierīga un uzmanības noturību trenējoša aktivitāte.

Tātad abi kopā ar Tomu uztaisījām divas dažādas sensorās pudeles: vienu – jau pieminēto dusmu karuseli jeb sniedziņu jeb, kā man to gribas dēvēt, vētru pudelē un otru – krāsu jaukšanas pudeli, kas tehniski ir citādāka, bet, manuprāt, spēj līdzīgi palīdzēt relaksēties.

  

KĀ TĀS ĪSTI IZMANTOT?

Sensorās pudeles ir ļoti dažādas, bet šīs darbojas divos veidos. Pirmais ir dusmu samazināšana – ikvienam dusmīgam cilvēkam palīdz fiziska izlādēšanās, šajā gadījumā no visa spēka sakratot pudeli. Tad to noliek uz galda un skatās, kā spīdumiņi griežas un dejo un pamazām nosēžas vai krāsas atdalās un nostājas savās vietās. Tas aizņem vidēji 1 minūti atkarībā no pudeles tilpuma, spīdumu daudzuma un pārējām sastāvdaļām. Otrs ir dusmu izprašana – kad pirmās straujās dusmas sāk pierimt, var bērnam stāstīt, ka līdzīgi kā pudelē haotiski griežas spīdumiņi, tā arī galvā trako dusmas, līdz tās sāk pamazām nomierināties. Pudeli var nākties sakratīt arī krietni vairāk kā vienu reizi, kamēr izdodas no savām dusmām atbrīvoties. Toms jau tagad pats stāsta, ka pudelē ir dusmas, un, kad spīdumi nogrimst, tad dusmas vairs nav.

VĒTRA PUDELĒ jeb “calm down bottle”

Nepieciešamās sastāvdaļas:

  • caurspīdīga plastmasas pudele
  • spīdumu līme (glitter glue) – es pirku Flying Tiger veikalā
  • fliteri – var nopirkt audumu un dekoru veikalos
  • papildus spīdumiņi – šie no Drogām
  • karsts ūdens
  • trauks, kur samaisīt spīdumu līmi ar karstu ūdeni (šoreiz metāla krūze ar līdzīgu tilpumu kā pudelei, lai varu vieglāk saprast, cik daudz ūdeni liet)
  • putojamā slotiņa (var iztikt arī ar dakšu)
  • karstā līme

Pirmais, kas jāizdara, ir jāliek vārīties ūdeni. Pa to laiku kopā ar Tomu iespiedām spīdumu līmi metāla krūzītē – iesākumam kādu ēdamkaroti, divas (attiecība pret ūdeni ir apmēram 10-20% līme, bet tas ir tīri uz aci un ļoti atkarīgs no katras līmes). Tad iedevu viņam pudeli un nedaudz fliterus, lai samet tos iekšā. Kamēr viņš bija aizņemts ar šo nodarbi, es spīdumu līmei lēnām un cītīgi maisot lēju klāt karsto ūdeni. To noteikti jālej krietni mazāk nekā beigās ies pudelē un ļoti rūpīgi jāsamaisa, lai nepaliek līmes pikuči.

Kad līme un ūdens kārtīgi samaisīti un nedaudz padzisuši, Toms tos papildināja ar spīdumiņiem pēc savas izvēles – violetiem un zelta. Vēlreiz samaisījām un caur piltuvi ielējām pudelē. Gan uz krūzītes, gan piltuves malām palika pielipuši spīdumi – tos noskalojām ar mazu karsta ūdens daudzumu un pielējām klāt pudelē. Šis ir brīdis, kad aizskrūvēt pudeli, sakratīt un paskatīties, vai ir nepieciešams vēl kaut ko pievienot. Mēs piebērām vēl fliterus un piespiedām vēl spīdumu līmi. Tad atkal jāuzliek vāks un kārtīgi jāsakrata, lai viss samaisās. Pudeli piepildījām līdz korķīša apakšai – lai tā izskatās pilna, bet ir mazliet gaisa, lai to varētu labi sakratīt. Mūsu izvēlētā spīdumu līme iekrāsoja zaļu arī ūdeni, bet, ja cita līme ūdeni neiekrāso, tad var noderēt pārtikas krāsviela vai nedaudz akvareļkrāsas.

 

Kad rezultāts apmierina, noņem vāciņu un noliek drošā vietā atdzist. Es drošības labad ik pa kādai pusstundai pudeli aizskrūvēju un kārtīgi sakratīju. Pēc dažām stundām, kad tā ir atdzisusi, drošībai vāciņu pielīmē ar karsto līmi. Starp citu, spīdumu pudeles var izgatavot dažādos veidos, piemēram, ja nav pieejama laba spīdumu līme (neizšķīst karstā ūdenī, veido kunkuļus utml.), šajā blogā apskatīti veseli 6 veidi!

KRĀSU SAJAUKŠANĀS PUDELE

Nepieciešamās sastāvdaļas:

  • caurspīdīga plastmasas pudele
  • ūdens
  • pārtikas krāsviela (iesākumam sarkana vai zila)
  • izteikti smuki dzeltena eļļa (mēs izmantojām rapšu eļļu)
  • mazas stikla pērlītes
  • mēs piebērām arī nagu dekorēšanai paredzētas gliteru zvaigznītes, bet tās pielipa pudelei pie malām un īsti nevirpuļo

Vienmēr lasot par krāsu sajaukšanās pudelēm saskāros ar problēmu – kā nokrāsot eļļu, jo amerikāņi pārsvarā izmanto kukurūzas eļļu, kas ir caurspīdīga. Pārtikas krāsviela ir uz ūdens bāzes un nokrāso tikai ūdeni. Ir speciālas konditorejas krāsvielas uz taukvielu bāzes, bet arī tās pamazām no eļļas atdaloties un piejaucoties ūdenim. Tā nu man ienāca prātā doma izmantot kādu no jau tik skaisti dzeltenajām eļļām! Tiešām – kāpēc gan jāpērk caurspīdīga eļļa un tā jānokrāso, ja var iegādāties dabīgi dzeltenu eļļu?

Lai būtu droša, ka krāsas sajauksies un atdalīsies kā plānots, iepriekš izmēģināju ar pavisam mazu daudzumu. Tomēr otrreiz to mēģinātu citā mazā pudelītē.

 

Darba gaita ļoti vienkārša – pudelē ielikām piltuvi, mērtraukā ielēju ūdeni (apmēram pusi no pudeles tilpuma) un Toms to ielēja pudelē. Tad abi kopā iepilinājām kādus 5 pilienus sarkanās pārtikas krāsvielas. Šeit arī iemesls, kāpēc es ieteiktu sākumā izmēģināt citā pudelītē – ja pudelē ir tikai ūdens, tad pārtikas krāsvielas pilieni lēnām un skaisti izšķīst ūdenī veidojot dūmakainus rakstus. Bet, tā kā mūsu pudelē jau bija arī nedaudz eļļas, kas loģiski nostājas augšpusē, tad krāsvielas pilieni palika eļļai virsū un ar ūdeni sajaucās tikai, kad tos izmaisījām ar kociņu.

 

Pēc tam pielējām eļļu atkal gandrīz līdz vāciņa apakšai un piebērām pērlītes un zvaigznītes.

Bet, ja jūs šo visu lasot iztēlojaties, ka tas ir tīrs un kārtīgs pasākums bez nervu piepūles, tad aplūkojiet nākamo bildi “for some reality check” kā saka! Jā, eļļa aizlējās garām piltuvei un zvaigznītes salipa pie eļļainajiem pirkstiņiem vairāk nekā gribēja iekrist pudelē. Esiet uzmanīgi arī ar pārtikas krāsvielu – tā atstāj traipus uz drēbēm (yes! vismaz no šī mēs izvairījāmies!).

Lai pārbaudītu rezultātu, atkal aizskrūvējām un kārtīgi sakratījām pudeli, pievienojām vēl mazliet sarkanās krāsvielas un pērlītes un es ar līmes pistoli aizlīmēju vāciņu (vispirms gan noslaukot no tā eļļu).

Nu re, gatavs! Ja neskaita starpgadījumu ar eļļu, šīs pudeles izgatavošana ir pat vienkāršāka nekā pirmās un nav jāuztraucas par darīšanu ar karstu ūdeni. Pagaidām gan Tomam pirmā spīdumu pudele interesē vairāk, bet intereses jau mēdz mainīties. 🙂

Share

No Comments

Leave a Comment

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.