Šoruden mana mamma ierosināja sākt jaunu tradīciju – doties pārgājienā “pretī rudenim” un pēc dažādu variantu apdomāšanas un pēdējā brīža plānu maiņas mēs nolēmām izstaigāties Ogres Zilajos kalnos. Tepat, tik tuvu, bet kad un vai vispār tur ir būts?
Mugursomas plecos, ērti apavi kājās, labs noskaņojums un Tomam līdzsvara ritenītis. Blakus Ogres ledushallei ir takas sākums, tur arī informatīva karte ar takām un apskates objektiem, lai izvēlētos, pa kuru doties. Mēs nolemjam iet pa vidējo, kas ved tieši pāri kalnu augstākajiem punktiem. Toms saka: “Iesim kalnā!” un vai tad mēs varam atteikt, pat ja gribētu? Ar to tikšanu kalnā gan viņam pagrūti. “Mammu, nav viegli!” viņš kāpj nost no riteņa, atdod to vectētiņam un man pie rokas uziet kalnā kājām. “Nav kalns, nav kalns!” viņš skrien pakaļ ritenim un brauc atkal tālāk. Un tā ar katru mazāku un lielāku kalniņu…
Laiks ir pasakains. Cilvēku daudz, silda rudenīga saule, zied virši, acis priecē skaistas mušmires, bet vērtīgās sēnes jau iegūlušas citu sēņotāju grozos. Ir patīkami iet pa tādu sakoptu un diezgan tīru mežu.
Mēs trīsgadniekam-uz-riteņa pielāgotā tempā aizstaigājam līdz skatu tornim, pa vidu tik vienreiz piesēžot uzēst ābolus un cidonijas. Skatu tornis ir varens un mēs – viena crazy ģimenīte, kas neriskē ričuku atstāt lejā, bet nes to līdzi! Labi, ka Toms nav jānes. Viņš visiem par pārsteigumu uzkāpj augšā un pēc tam arī lejā pats!
Šajā reizē tornis ir tas atskaites punkts, pēc kura skatāmies pēc citas takas atpakaļ uz Ogri. Tā cita taka ved pa kalnu pakāji, ir tumšāka un mitrāka, bet saulainā dienā arī tai nav ne vainas. “Mammu, opā! Esmu piekusis. Ķiveri nost.” Opā gan paņem vectētiņš un visai drīz Toms viņam uz pleca aizmieg. Šeit mazliet izdodas arī pasēņot. Jau tuvāk Ogrei ir skaists atpūtas un rotaļu laukums ar brīnišķīgām koka dzīvnieku skulptūrām. Piesēžam šūpolēs uzēst un mazliet atvilkt elpu. Kad pošamies doties tālāk, Toms sāk mosties un vismaz pusmiegā paspēj apskatīt dažus koka dzīvnieciņus.
Tad jau vairs tikai kilometrs un esam atgriezušies sākuma punktā. Aplikācijas telefonos vēstī, ka esam nostaigājuši 7 km – vairāk šoreiz nebūtu gribējies, bet mazāk arī ne!
P.S. Rudenīgi siltu laiku sola arī šajās brīvdienās – izmantojiet! ???
No Comments