Vairākkārt domāju, ka uzrakstīšu šādu sarakstu (un arī iesāku rakstīt), tad atkal pārdomāju. Bet katru reizi, kad izlasu kādu citu sarakstu – vai kādā žurnālā vai blogā, saprotu, ka reti kuram varu piekrist vairāk par 50, nu varbūt 70%. Tāpēc, kamēr vēl vispār atceros, nolēmu tomēr uzrakstīt šādu noderīgo un ne pārāk lietu sarakstu no mūsu ģimenes skatpunkta un pieredzes, jo cik dažādi vecāki un dzīves ritmi, tik dažādi bērni. Ceru, ka kādam noderēs! 🙂
VAJADZĪGĀS UN NODERĪGĀS LIETAS:
GULTIŅA
Protams, ka gulta ir vajadzīga katram bērniņam. Mēs izvēlējāmies visvienkāršāko redeļu gultiņu ar atvilktni. Standartā tai regulējas augstums un ir izņemamas 3 redelītes, bet mēs bijām radoši – pievienojām vēl pāris skrūves, lai varētu gan nolaist vienā pusē redeles līdz zemei, gan noņemt tās vispār nost, jo gultiņu piestūmām klāt pie mūsu gultas. Vēl uzlikām arī ritentiņus, lai gultu vieglāk pārvietot, otrreiz gan divus no tiem liktu ar bremzīti, lai mazais, rotējot pa gultu, nevar to atstumt nost no mūsu gultas. Vispār man patīk arī bēbīšu grozi – paši manas bērnības grozā Tomu guldījām ciemojoties pie maniem vecākiem, bet mājās mums nav tik daudz vietas dažādām guļvietām un to glabāšanai, tāpēc palikām pie klasiskās gultiņas, kas piemērota no dzimšanas līdz pat apmēram 3 gadu vecumam.
GULTAS VEĻA
Matracītis – izvēlējāmies dabīgu divpusēju matraci. Vienā puse griķu, otrā kokosšķiedras pildījums. Iegādājāmies gultas veļas komplektu, kurā ietilpa sega ar pārvalku, spilvens ar pārvalku, gultas apmalītes un tilla baldahīns. Atsevišķi iegādājāmies vēl vienu segas un spilvena pārvalku un divus palagus ar gumiju, trešo vēl uzšuvu pati (jo tas ir ļoti vienkārši, bet veikalā palagu cenas šokē). Gultasveļai ar šādu komplektāciju pilnīgi pietiek. Spilvens sākotnēji ir lieks, bet vēlāk, kad bērns pats sāk sev zem galvas vilkt apakšā segu, ir laiks to sākt izmantot. Lai gan par apmalītēm ir dažādi viedokļi, mēs tās izmantojām ilgi, šķiet līdz apmēram 2 gadu vecumam, jo Toms pa gultu rotēja un pārvietojās tik ļoti, ka bez apmalītēm regulāri starp redelēm iesprūda kāja vai roka un ar to miegs bija galā. Arī par baldahīnu ir dažādi viedokļi, bet mēs pirmajā gadā izmantojām, jo tas nedaudz aiztur apkārtējo gaismu un skaņu (gan no lampas, datora, televizora), jo zīdaiņa miedziņš ir ļoooti trausls – īpaši noderīgi tas ir dzīvojot visiem vienā istabā.
TAMBORĒTA VAI ADĪTA SEDZIŅA AR CAURUMIEM
Šis bija ieteikums no “Ligzdiņas” pirmsdzemdību sagatavošanas kursiem un par visiem 100% tam piekrītu. Ir viens brīdis, kad zīdainis sev uz galvas velk virsū segu, un visi zina, ka tas ir ļoti bīstami, jo zīdainītis var nejust, ka nav ko elpot. Tāpēc uz šo laika periodu ieteicams parasto segu aizstāt ar ažūru vilnas (es tamborēju no merino vilnas un varu to ieteikt kā ļoti mīkstu un maigu) sedziņu – mazam būs silti un droši!
RATI
Uh, kāda ņemšanās bija ar ratiem! Bija skaidrs, ka ratus mums vajag. Ar kārtīgiem riteņiem un amortizāciju, jo dzīvojam piepilsētā un tuvākās ielas vēl uz asfaltu necer. Salīdzinoši vieglus, ja nu tomēr kaut kur jānes (nu un mašīnā iecelt arī tak man jāspēj varēt). Ar lielo kulbu, jo puikiņš ir rudens bērns. Smukus – nu protams! Un vēl vēlams komplektā 3in1, kur autokrēsliņu arī var uzlikt uz ratu rāmja. Nē, budžets nav neierobežots! Patiesība ir tā, ka tādu ideālu ratu nav. Nu vismaz, ja skatās cenas robežās līdz apmēram pustūkstotim. Bet beigu beigās mēs izvēlējāmies poļu Tako Mille ratus kā optimālāko variantu. Dizainiski tie ir Emaljungas pakaļdarinājums un tiešām skaisti, funkcionāli tomēr ir savi mīnusi, par ko ražotājs nav padomājis. Salīdzinājumam, šie rati vairāk par diviem bērniem diez vai izturētu – jokojoties smejamies, ka jau pie otrā varbūt būs jāstaigā līdzi ar skrūvgriezi. Tik traki jau, protams, nav, rāmis vidēji smags un ērti salokāms, tomēr nav ļoti kompakts un metāla daļas diezgan ātri sāk rūsēt. Materiāls mākslīgā āda – skaists un sākumā viegli kopjams ar mitru lupatiņu, tomēr audums būtu izturīgāks kalpošanas ilguma ziņā.
AITAS VILNAS GUĻAMMAISS
Ko bēbītim vilkt ratos rudenī? Bikses, bodi, mīkstu jaciņu ar kapuci, siltas zeķītes, cimdus, cepuri un šādi saģērbtu likt aitas vilnas guļammaisā. Tāda ir mūsu pieredze – nekādus āra kombinezonus nevajag. Un aitas vilnas guļammaiss maksā mazāk nekā kombinezoni.
MĪKSTI UN SILTI KOMBINEZONI
Ideālā variantā termokombinezoni (tā sauktais vidējais slānis) ir īstais ziemas apģērbs, ko pa virsu biksēm un bodim uzvilkt, kad bērniņu liek autokrēsliņā, jo mazulīšus no mājas uz mašīnu un no mašīnas pie ārsta vei jebkur citur taču lielākoties nes ar visu autokrēsliņu – kamēr gājām pa āru, virsū vēl sedziņa un autosēdeklīša kāju pārklājs.
AUTOSĒDEKLĪTIS
Jau pieminēju, ka tas pirmais krēsliņš nāca komplektā ar ratiem. 0 grupas (līdz 9kg) šūpulītis – ļoti ērts bērnam un nešanai, bet, jau nesasniedzot 9kg, drošības jostiņas arī uz augstāko līmeni palika par zemu (jostām jābūt plecu līmenī vai augstāk), tāpēc ap Toma 10 mēnešu vecumu mums nācās meklēt citu autokrēslu. Jāsaka gan arī, ka šajā vecumā jau mazais vairs tik daudz neguļ un viņš jau fizioloģiski vairs negrib visu laiku atrasties pusguļus, tāpēc bija sācis pret braukšanu protestēt vairāk. Lielais jautājums, kādu krēsliņu tad vēl tomēr tik mazam bērniņam pirkt nākošo? Ņemot vērā to, ka oficiālā ECE R44 regula prasa bērnus līdz 13kg obligāti pārvadāt ar skatu uz aizmuguri un jaunā i-Size regula (šobrīd vēl vēlama, ne obligāta) koriģē, ka ar skatu uz aizmuguri ir jāpārvadā bērni vismaz līdz 1,5 gadu vecumam (jo vecumu policistam pārbaudīt ir vieglāk, bet par svaru vecāki bieži samelo), kā arī faktu, ka speciālisti iesaka bērnus ar skatu uz aizmuguri pārvadāt līdz vismaz 3 gadu vecumam (jo tik ilgi galva joprojām ir vissmagākā ķermeņa daļa), tad mums bija skaidrs, ka arī nākamais krēsliņš būs ar skatu uz aizmuguri. Tikai kāds? Līdz cik kg ar skatu uz aizmuguri? Krustu šķērsu izlasījos informāciju plašajās interneta dzīlēs (piemēram, https://braucamdrosi.lv) un nonācām pie lēmuma iegādāties Axkid Duofix autokrēsliņu, jo to var lietot ar skatu gan uz aizmuguri, gan uz priekšu no 9 līdz 25 kg (mēs nobijāmies, ka Tomam varbūt nepatiks skats uz aizmuguri un tad būs jāgriež krēsliņš otrādi, bet bailes izrādījās pilnīgi veltas!). Krēsliņu gan iegādājāmies ārpus Latvijas dēļ lielās cenas starpības. Jā, šāda tipa krēsliņi neievietojas mazās mašīnās un arī lielās ir kā ir, bet drošība pirmajā vietā. Lai ar kājām nenosmērētu automašīnas krēslu, tam noder speciāls pārsegs, piemēram, ar kabatiņām, kur var salikt mantas. Un must-have ir speciāls izliekts spogulītis, lai šoferis atpakaļskata spogulī var redzēt bērnu un paaugoties arī bērns iemācās spogulī saskatīt gan vecākus, gan luksoforu un vilcienu.
ERGOSOMA vai slings
Es sākotnēji gribēju slingu, lai vismaz spētu pagatavot vakariņas, citādāk ar vīru smējāmies, ka, tik bieži kā ar zīdainīti mājās, ēst vakariņās pusfabrikātus mums nekad nav nācies. Bet tā kā izmantot slingu bez apmācības ir riskanti bērniņam un apmācības, protams, ir pieejamas tikai darba dienās darba laikā (kas nekādi neder strādājošam tētim), tad reālākais un arī praktiskākais variants bija izvēlēties ergosomu. Arī tīri vizuāli vīrs par šādu variantu bija daudz priecīgāks, jo tīties slingā – tas nav priekš viņa. Mēs izvēlējāmies par labu Manduca ergosomai, jo tā ir viegli uzliekama, glīta un tai ir arī īpašs iestrādāts ieliktnis bēbīšiem līdz 3 mēnešu vecumam. Toms šo somu akceptēja jau pirmoreiz veikalā izmēģinot. Man šķiet, ka nav jāstāsta, ar ko ergsoma atšķiras no ķengursomas, bet, ja kādam ir jautājumi – droši jautājiet komentāros vai privāti.
Baby Bjorn ŠŪPUĻKRĒSLS
Kompakts, ērts, viegli paņemams līdzi, glīts, piemērots bērniņiem jau no 3 mēnešu vecuma, viegli mazgājams. Ko vēl var vēlēties? Mums nepatika tie, kas šūpojas ar vibrāciju, un citi, kurus it kā bērniņš var iešūpināt pats, reāli tomēr bija jāšūpina vecākiem. Diezgan ātri apnika, mizojot kartupeļus, ar vienu kāju šūpināt šūpuļkrēslu. Tāpēc saku, ka tieši Baby Bjorn ir tas īstais, jo tajā tiešām zīdainis šūpojas pats kustinot kājiņas. Šo krēsliņu izmantojām arī pirmajai piebarošanai, kamēr nebija barošanas krēsla un vienmēr ņēmām līdzi braucot pie vevecākiem.
CEĻOJUMU GULTA
Noderēs visiem, kas pie vecvecākiem biežāk brauc ciemos nekā ciemiņus uzņem pie sevis, tāpat arī visiem, kas ceļo ar automašīnu – mēs ceļojuma gultu joprojām ņemam līdzi gandrīz visās viesnīcās. Savs ir savs un bērnam arī vieglāk adaptēties.
PĀRTINAMĀ VIRSMA
Lai gan daudzi šo uzskata par lieku pirkumu, es tā neteiktu. Patiesībā, mēs pārtinamo virsmu izmantojām tik ilgi, ka tās pārvalks saplīsa. Pārtinamo virsmu var nolikt uz galda, grīdas un citām stabilām virsmām. It kā jau maliņas nav nekāds nožogojums, bet tomēr nedaudz drošāku pārģērbšanu padara. Tāpat arī zīdainītis bieži pārģērbšanās laikā pamanās nokārtot dabiskās vajadzības un pārtinamo virsmu ir viegli nomazgāt (protams, tāpat bez vienreizējajiem paladziņiem vai kokvilnas pārvalka grūti iztikt) – šī iemesla pēc es nevaru iedomāties pārģērbšanu organizēt gultā.
REDEĻU VĀRTIŅI / NOŽOGOJUMS
Kad mazais sāk rāpot, vēlāk staigāt, tad ļoti noder iespēja viņu telpā ierobežot, lai nepielaistu pie bīstamām vietām – cepeškrāsns, kamīna, trepēm, kaķa tueletes un citur.
KOSMĒTIKAS PRECES
Vienreizējie paladziņi un kokvilnas autiņi, Sudocream ziede ar cinku, zīdaiņu dušas krēms un šampūns, dabīga nealerģiska ķermeņa eļļa (noteikti ne speciālās “bērnu” eļļas, tās lielākoties satur minerālleļļu), īpaši mitrinošs krēms ziemas periodā (daudzi mazuļi saskaras ar ādas sausumu), zīdaiņu nagu šķērītes, Multi-Mam Baby Dent zobu smēre (šī ir dabīga, bez anestētiķiem, bet iedarbojas ļoti labi), zobu birste un zobu pasta pirmajiem zobiņiem, sālsūdens pretiesnu līdzeklis (var lietot grūtnieces un bērni no 6 mēnešu vecuma), Multi-Mam krūšu kompreses un ziede mammai.
MAZUĻU VANNA un VANNAS TERMOMETRS
Sākumā ļoti noder zīdaiņu vanniņa, ko var nolikt ērtā un stabilā vietā, lai peldinātu bēbīti. Neiztikt arī bez ūdens termometra.
BAROŠANAI
Mazi dvielīši un krūšturu ieliktņi mammai. Tā kā Toms neņēma knupi, tad nemaz nemēģinājām barot no pudelītes ar atslauktu pieniņu. Ja arī gāju uz kādu pasākumu viena pati, tad vienmēr iekārtojāmies tā, ka braucam visi trīs, tieši pirms došanās prom mašīnā mazo pabaroju, pēc 2 stundām mani puiši ir man pakaļ un varu atkal pabarot.
PATSTĀVĪGAI ĒŠANAI
Snīpīškrūze, sietiņknupis “feeder”, lacītes un priekšauti. Vēl noder rīve, lai ātri putriņā pārvērstu svaigus augļus vai dārzeņus – ideāli, ja izdodas atrast nekaitīgas plastmasas rīvi, jo, saskaroties ar metālu, iet bojā vitamīni. Bet, ja paliekam pie metāla, tad tām reizēm, kad mazajam dod tvaicētu vai vārītu dārzeņu putriņu nevis gabaliņus, ērtāk par blenderi ir izmantot ķiplokspiedi.
BAROŠANAS KRĒSLIŅŠ
Kad Tomam tuvojās 6 mēneši un līdz ar to pirmie piebarošanas mēģinājumi, bija jāizvēlas arī barošanas krēsliņš. Domājot par to, ka mums ir diezgan maza virtuve, un saskatījušies barošanas krēsliņu reklāmas un apskatus youtube, izlēmām iegādāties plastmasas regulējamo barošanas krēsliņu Coto-baby Mambo. Patiesībā jau visi tie plastmasas regulējamie krēsliņi ir ļoti līdzīgi, it kā ērti regulējami un kopjami, bet ir arī savi mīnusi: saliktā veidā to tomēr īsti nevar glabāt, jo tāds tas ir ļoti nestabils, bet mazs bērniņš neatšķir, vai krēsls ir salikts vai izlaists, un var mēģināt ierāpties arī saliktā, riskējot to uzgāzt sev virsū; lielākajai daļai krēsliņu ražotāji nepiedāvā atsevišķi iegādāties auduma pārvalku, tāpēc, kamēr pārvalks mazgājas un žūst, bērnam jāsēž uz plikas plastmasas (par laimi ir šuvējas, kas specializējušās barošanas krēslu pārvalku šūšanā); arī salikts tas tomēr aizņem diezgan daudz vietas; pretēji reklamētajam, plastmasas ritentiņi tomēr var saskrāpēt grīdu. Kopumā es laikam gan otrreiz izvēlētos cita tipa krēsliņu – kaut ko lakoniskāku un vizuāli smukāku.
KNUPIS
Lai gan Toms knupi neņēma, tomēr bija pāris reizes, kad to izmantojām. Vienu reizi, kad visi saķērām nelielu 1 dienas vēdera vīrusu un Tomam bija tikai kāds pusgadiņš, viņš pats saprata, ka nevar neko ēst, lai nebūtu slikta dūša, un uz nakti paņēma knupi, lai aizmigtu (zīdaiņi ir tik gudri!). Vēl pāris reizes tas noderēja ceļojuma laikā.
APĢĒRBS
Mēs neesam no tiem vecākiem, kas sapērk veselu kaudzi ar drēbēm katram izmēram. Pirmajam izmēram mums bija daži bodiji ar īsām piedurknēm, daži ar garām, pāris bikses, zeķītes, adīta jaciņa, 1 kokvilnas cepure un 1 vilnas cepure, vilnas cimdiņi, mīkstais kombinezons. Vēlāk vienmēr, kad tuvojās nākamais izmērs, vispirms izskatīju, kas no drēbītēm ir sadāvināts, un paši nopirkām tikai to, kas vēl pietrūka.
AKTIVITĀTES SEGA vai PAKLĀJS
Zīdainīšiem noder aktivitātes sedziņas un paklāji, kur droši dzīvoties pa grīdu. Es Tomam pati uzšuvu aktivitātes paklāju un to izmantojām gan mājās, gan dārzā, gan arī šad tad izklājām mašīnā atpūtas pauzēs tālākā ceļā (piemēram, braucot uz Liepāju, mums bija jāstājas vismaz 3 reizes Tomu pabarot un ļaut izkustēties). Līdzīgus paklājus var arī iegādāties. Bet tiem, kam gribas ko dizainisku un variējamu, iesaku lūkoties pēc KUTIS kolekcijām.
MUMS NODERĒJA MAZ VAI NEIESAKĀM:
ĀRA KOMBINEZONS
Toms pufīgos kombinezonus ienīda no savas pirmās dienas ārpus telpām. Un, ja godīgi, man nav ne jausmas, kam tādi bēbīšiem ir vajadzīgi, jo arī vismīkstākie eksemplāri zīdainītim ir par pufīgu. Ratos lieki, mašīnā nedroši un karsti, veikalā karsti, slingā/ergosomā arī ar tādu nevar likt.
PUZLES PAKLĀJS klasiskais
Viena no lietām, ko nopirkām tāpēc, ka visiem ir, tad jau mums arī vajag. Bet nevajadzēja. Ja jau nopirkts, tad brīžiem izmantojām, bet citiem gan neieteicām. Viens, kas jāpaskatās, vai paklājs atbilst normām sastāva un nekaitīguma ziņā. Otrs – šie paklāji nav paredzēti bērniem līdz 3 gadu vecumam un es tam pilnīgi piekrītu (nu varbūt ne 3, bet 1,5/2 gadiem noteikti), jo mīksto paklāju ir ļoti viegli nokost. Burtu un ciparu paklājiem ir mazas detaļas – mēs lietošanai atlasījām tos gabaliņus, kur mazu detaļu nav, bet pārējos (A,B,R,P utt.) noslēpām. Mums ir arī līdzīgs paklājs ar ielām, kur sīku detaļu nav, bet tas toties ir ar slidenu virsmu un rāpotājam neder (aktuāls tagad, ap 3 gadu vecumu).
SĒTIŅA JEB MANĒŽA
Katrs bērns ir savādāks un es bērnībā sētiņā dzīvojos diezgan mierīgi, bet ar Tomu ir cits stāsts. Viņam nekādi šauri telpas ierobežojumi nebija pa prātam – ne modernās manēžas ar sietiņa sienām, ne manas bērnības redeļu sētiņa. 20 minūtes bija pats maksimums, ko dažas reizes dārzā Toms bija ar mieru sētiņā dzīvoties, istabā vispār necik. Ja manēža vaļā, tad uz īsu brīdi dauzoties tur ielīda, bet, ja vienreiz aiztaisījām ciet, tad vismaz nedēļu no tās baidījās. Tā ka būtībā lieks pirkums. Un faktiski jau nekādas lielas atšķirības, ja neskaita izmēru, no ceļojuma gultiņas nav, līdz ar to arī ceļojuma gultiņu var izmantot kā manēžu.
No Comments