Pēc bērnu dārza Ziemassvētku pasākuma, kur vairāki bērni (arī Toms) uzstājoties raudāja par to, ka jāuzstājas un nevar doties pie saviem vecākiem vai varbūt par pašu faktu, ka uz viņiem skatās vesels bars acu un ir dikti grūti starp tām noorientēties un atrast sev tuvās un zināmās, manas sajūtas par šādiem pasākumiem ir visai dalītas, divējādas. No vienas puses jau tā gatavošanās viņam patika un iemācījās jauku Ziemassvētku dziesmiņu, arī pret pārģērbšanos maskā pārāk lielu iebildumu nebija, tomēr pats pasākums, acīmredzot, bija par daudz…
Lai vai kā, tam visam par godu puikām bija jāpārģērbjas par vilkiem un te nu bija mana pirmā “iespēja” ķerties pie maskas darināšanas. Mūsdienās nav pārāk grūti nopirkt vai izīrēt gatavu masku tērpu, bet iztērēt vismaz 25-30 eur par tērpu vienam pasākumam bez pārliecības, ka bērns to vispār būs ar mieru uzvilkt – tas man šķiet lieki un mazliet izšķērdīgi. Turklāt tādā pilnā masku kostīmā noteikti būtu ļoti karsti. Ja godīgi, es dotu priekšroku tam, lai bērni kopā ar audzinātāju un auklītēm paši dārziņā izgatavotu vienkāršas maskas, bet tā tas vismaz pagaidām nenotiek. Tāpēc es nolēmu, ka tematisku masku izgatavošu pati un sāku meklēt idejas Pinterestā, kur gan citur. Padomu lūdzu arī draudzenēm, kas palīdzēja vismaz tikpat daudz, cik jau minētais interneta resurss. Tā nu apvienojot gūtās idejas un man pieejamos materiālus, tapa samērā vienkārša, bet nepārprotama vilka maska no filca. Zinu, ka neesmu vienīgā, kas pirms bērnu dārzu pasākumiem rokas pa interneta plašumiem, lai smeltos idejas dažnedažādām vienkāršām maskām, tāpēc vēlos padalīties ar mūsu vilka maskas ideju un piegrieztni.
Lai izskatītos pēc vilka, ir 4 svarīgas detaļas:
- aste,
- ausis,
- asi zobi,
- ķepas ar nagiem.
Visvieglāk ir ar ķepām – tās uztaisa kā aproces vai cimdiņus, vai arī piešuj klāt gumiju un uzmauc uz rociņām.
Asti piesien pie bikšu aizmugurējās jostas cilpas vai, ja tādas nav, piešuj pie pašām biksēm. Toma dārziņā nav atļauts neko pie apģērba stiprināt ar saspraužamajām vai jebkādām citām adatām, tāpēc piespraust asti neuzskatu par opciju.
Sarežģītākā daļa ir vilka galva. Kā mani informēja draudzenes, bērniem neesot labi likt masku, kas aizsedz seju – daudz labāk, ja bērnus var atpazīt ne tikai uzreiz pasākumā, bet arī vēlāk fotogrāfijās. Tāpēc es par derīgiem variantiem pieņēmu divus – ausis, acis, degunu, muti ar zobiem piestiprināt pie pelēkas cepures ar nagu vai pie pelēkas kapučjakas. Tomam kā reiz ir gan viens, gan otrs, bet jaka siltajām bērnu dārza telpām ir daudz par biezu (lai gan piešūt visu augstākminēto jakas kapucei būtu vieglāk nekā keponam), tāpēc paliku pie pirmā varianta. Pasākums svinīgs, tāpēc nolēmām, ka balts krekls un pelēkas bikses piestāvēs arī vilkam.
Materiāli, ko es izmantoju:
- filcs (melns, pelēks, brūns, balts, sarkans),
- šķēres,
- diegs un adata,
- karstā līme, lai visi sīkumi nebūtu jāšuj un darbs ātrāk ietu uz priekšu,
- lenta astes piestiprināšanai.
Piegrieztnes:
Šajās trijās A4 lapās esmu savietojusi visas maskas detaļas un apvilkusi nepieciešamo kontūru ar melnu krāsu. Ar zaļu un oranžu krāsu ir atzīmētas aptuvenās detaļu sašūšanas vietas, bet ar zilu līniju vietas, kur detaļas jāpiešuj pie cepures. Visās citās vietās es maskas daļas salīmēju ar karsto līmi. Vilka ausis esmu palielinājusi salīdzinot ar tām, ko uztaisīju Tomam maskai, jo man šķita, ka ausis tomēr prasītos mazliet lielākas. Visvieglāk būs piegrieztnes izdrukāt, izgriezt, piespraust pie filca un tad izgriezt no filca. Man bija diezgan maz pelēkā filca, tāpēc vairāk izmantoju brūno, bet varētu un varbūt arī vajadzētu otrādi.
No Comments