Ceļot ar automašīnu – “tips & tricks”

Mums ļoti patīk ceļot. Gan divatā, gan ar ģimeni, bērniem, draugiem… Es jau to noteikti esmu teikusi, atvainojiet, ja atkārtojos, bet tā nu tas ir. Tāpat esmu pieminējusi (un to diezgan skaidri var izsecināt arī no bloga ceļojumu stāstiem), ka mēs līdz šim visos 100% gadījumu esam izvēlējušies ceļot tieši ar automašīnu. Katram, protams, šeit ir savs viedoklis, bet, mūsuprāt, ceļot ar automašīnu ir ērtāk un savs transports dod iespēju būt krietni vien elastīgākiem ceļojuma plānos, kas ir īpaši svarīgi ceļojot kopā ar mazu bērnu, viennozīmīgi tas ir arī lētāk. Vienīgais mīnuss, ja salīdzina ar lidošanu lidmašīnā, ir tas, ka ceļš prasa vairāk laika – jo tālāks mērķis, jo lielāks laika ietaupījums ir lidojot. Bet no otras puses, arī pa ceļam var atrast interesantus apskates objektus un smukas pilsētas, ar ko ceļa pauzē bagātināt savu ceļojumu.

Nešaubīgi ir skaidrs, ka ceļot ar bērniem, īpaši jau maziem, ir citādāk un sarežģītāk nekā ceļot vieniem pašiem. Vai tāpēc sliktāk? – Nē! Vai tāpēc vairs neceļosim? – Ceļosim, protams!

Viss, kas nepieciešams, lai turpinātu baudīt ceļojumus arī ar bērniem azotē, ir mazliet rūpīgāka sagatavošanās ceļam un varbūt mazliet mazākas ekspektācijas, ka visu varēs iepriekš precīzi saplānot.

Vai atceraties tos laikus (šeit es vairāk uzrunāju sievietes), kad pirms ceļojuma vairākas dienas iepriekš rūpīgi plānojāt, kādus tērpus, tiem atbilstošus apavus,rotaslietas un kosmētiku ņemsiet līdzi ceļojumā? Kad šo visu pierakstījāt garos sarakstos un tad rūpīgi piekrāmējāt pilnu savu milzīgo ceļojuma koferi? Pēc tam, protams, nemaz to visu nepaspējāt uzvilkt! Jā, nu forši, ka tādi laiki bija, bet nu tie ir garām, jo garais saraksts nemanāmi ir nomainījis saturu no manām uz bērna drēbēm. Kur paliek manas? Nu mazliet jau es iepriekš padomāju, ko varētu vilkt, bet būtībā mana ceļojumu bagāža ir samazinājusies savā apjomā reizes trīs un lielākoties tā tiek ātrā tempā sakravāta pēdējā brīdī. Nē, nē, es nesūdzos – šo rindkopu rakstot, es par sevi pasmejos! Galu galā, lai cik ļoti es ceļojumā varētu pārdzīvot, ka pie tās smukās kleitas aizmirsu paņemt pieskaņotus auskarus, es daudz vairāk uztraukšos, ja nebūšu paņēmusi līdzi visu nepieciešamo bērnam.

Tātad: KĀ AR BĒRNIEM CEĻOT AUTOMAŠĪNĀ VIEGLĀK?

Nr.1 – MIEGS pa ceļam

Bērni ir dažādi. Citi noguļ visu ceļu neatkarīgi no tā, cik īss vai garš gabals jābrauc (Ir arī tādi pieaugušie, ha, piemēram es!), gan tādi, kas mašīnā gandrīz nekad neguļ. Toms līdz 3 mēnešu vecumam mašīnā vienmēr gulēja, galvenais, lai rūc un kustās. Bet, protams, ka arī tad centāmies nepārsniegt fizioterapeitu rekomendēto maksimālo braukšanas ilgumu un garākā ceļā ēšanas pauzes apvienot ar izkustēšanos. Sākot no apmēram 3 mēnešu vecuma mums ir bijuši dažādi periodi – gan tādi, kad varam braukt tikai tad, kad Tomam nāk miegs, gan tādi, kad vispār nepatīk braukt (ap 8 mēnešu vecumu, kad viņš jau pats mācēja sēdēt, bet pēc svara un auguma vēl piemērotākais bija “0” grupas autokrēsliņš, kurā jāatrodas pusguļus), gan tādi, kad ceļu var izturēt tikai ar multfilmām, gan kad jāstājas izkustēties ik pa 40 minūtēm, gan tādi, kad varam sarunāt, ka “brauksim tagad 3 stundas un Tu varēsi pa ceļam pagulēt”, gan tādi, kad braukt nav ne vainas, ja tikai izdodas pierunāt apsēsties autokrēsliņā… Pirmo divu Toma dzīves gadu laikā katrs no minētajiem periodiem ir bijis vismaz divos dažādos vecumposmos, pēc tam jau sākās pavisam cits posms, kad visu, ko darīsim un kur brauksim, bija jāsarunā, lai vispār pierunātu doties uz mašīnu. Un tagad ir vēl citādāk – pilnīgi noteikti vieglāk, jo Tomam jau ir kaut kāda laika un apkārtējās vides izpratne, tāpēc ir daudz vieglāk izskaidrot ceļa mērķi un ilgumu, sastrēgumus un citas lietas.

Jebkurā gadījumā mēs cenšamies ieplānot pārbraucienus rīta pusē, kad vēl ir labs garastāvoklis, un šo laiku izmantojam arī lēnām mierīgām brokastīm pa ceļam, bet garākajiem pārbraucieniem atvēlam aptuveno diendusas laiku. Parasti pieturamies pie principa – ja bērns guļ, tad ceļu turpinām un nestājamies pat tad, ja tieši šeit un tagad bija paredzēta pauze. Atpūtai atradīsim citu vietu, bet šī ir iespēja mierīgi pieveikt lielāku ceļa gabalu un ļaut bērnam atpūsties. Maksimālais iespējamais pārbrauciens dienas grafikā izskatās aptuveni šādi:

• mostamies, ģērbjamies, izbraucam;
• pa ceļam pabrokastojam, braucam ~3h, pa vidu īsa wc pauze;
• pastaigas, spēlēšanās un pusdienu pauze ~1-2h;
• pārbrauciens diendusas laikā ~3h;
• izkustēšanās pauze, uzkodas ~1h;
• vakara pārbrauciens ~1-2h (parasti iepriekš rezervējam naktsmītni tikai pirmajai naktij, pārējās dienās dažas stundas iepriekš apzvanām un norezervējam vai piestājam pie moteļiem un uz vietas noskaidrojam iespējas)

Šitik nopietna parasti mums ir pirmā diena ceļā un pēdējā diena, atgriežoties mājās, jo šīs divas dienas ir tās, kurās gribas pieveikt pēc iespējas lielāku ceļa gabalu.

Nr.2 – ATPŪTA pēc garā ceļa

Vienas dienas laikā, protams, nekur ļoti tālu tikt nevar, nu kaut kur ap Varšavu, tāpēc daļa ceļa paliek arī otrajai dienai. Bet tā mums parasti nav tik saspringta – vairāk jau iegriežamies kādos apskates objektos, mazāk braucam. Šeit jau sākas vairāk ceļojums, mazāk pārbrauciens. Tomēr ar to nepietiek, lai atpūstos no garā ceļa, tāpēc trešo dienu cenšamies ieplānot tādu, kurā vai nu vispār nekur nebraucam vai nu pārbraucam pavisam nelielu attālumu.

Nr.3 – ĒRTĪBAI AUTOMAŠĪNĀ

Viens, protams, ir saprast, kā sasēsties mašīnā tā, lai visiem būtu ērti un pietiktu vietas arī mantām. Iesaku par to padomāt jau iepriekš, īpaši, ja ceļojumā nedosieties ar savu ikdienas auto. Tādā gadījumā iepriekš izmēģiniet ielikt bērna autosēdeklīti un iesēsties paši. Mēs līdz šim izmantojām ERF (atpakaļskata) autosēdeklīti, līdz ar to par šo jautājumu bija jāpiedomā pastiprināti – jāpārbauda, vai tam vispār pietiek vietas un kur var nostiprināt atsaites.

Otrs ir par bērna ērtību, jo,ticiet man, ja bērnam savā sēdeklītī nebūs ērti, tad necik tālu netiksiet. Tēmā par svaram un vecumam atbilstošiem autokrēsliņiem šoreiz neiedziļināšos, bet ir daži aksesuāri, kas var manāmi atvieglot ceļu bērnam un savā ziņā arī vecākiem (es katram pievienošu linku, lai būtu labāk saprotams, kas tas ir – lai būtu godīgi, linkus likšu uz tieši tiem produktiem, ko paši iegādājāmies):

• porains vasaras ieliktnis – es vispār vairs nevaru iedomāties bērna autosēdeklīti bez šāda ieliktņa gada siltajā sezonā. Ņemot vērā, ka ar 5 punktu drošības jostu piesprādzēti bērni nevar savā krēsliņā izkustēties, viņi arī sasvīst daudz ātrāk nekā pieaugušie. Turklāt visos bērnu autosēdeklīšos, vienalga, cik dārgos, ir putuplasts un porolons, kas vēl vairāk veicina svīšanu. Mēs vasaras ieliktni nopirkām pirms pirmā kopīgā ceļojuma Toma pirmajā gadā – tas varbūt vairs nav tik smuki bēšīgs, kāds bija sākumā, bet nav zaudējis ne savu formu, ne funkciju arī pēc nu jau daudzkārtējas mazgāšanas veļasmašīnā. Jā, nav tā, ka bērns vairs itin nemaz nesasvīst pat karstā vasaras dienā, bet atšķirība ar un bez šāda ieliktņa ir milzīga! Katra samaksātā centa vērts pirkums!
• izliekts spogulis bērnam, ja izmantojat ERF autosēdeklīti, lai šoferis var atpakaļskata spogulī caur izliekto spoguli redzēt, ko dara bērns. Arī ļoti, ļoti vērtīgs pirkums. Pilnīgi godīgi, kad nesen apgriezām Toma autosēdeklīti ar skatu uz priekšu, tad šī iespēja jebkurā brīdī pārliecināties, vai bērnam viss ir kārtībā, neapdraudot satiksmes drošību, man ļoti pietrūka. Jorpojām sevi pieķeru ieskatoties atpakaļskata spogulī un secinot, ka diemžēl vairs šādi bērnu neredzu.
• Ultra Dry Seat ieliktnis – tas ir speciāls mitrumu necaurlaidīgs ieliktnis, kas paredzēts, lai nesaslapinātu autosēdeklīti, ja nu gadās nepaspēt uz labierīcībām. Teikšu tā – ar šo ieliktni ir labāk nekā bez, bet par 100% tas savu funkciju nepilda. Lai gan tam ir speciāls pagarinājums drošības jostas sprādzei starp kājām, tomēr šajā vietā mitrums mazliet tiek cauri, iespējams caur ieliktņa vīlēm. Un vēl es nebiju rēķinājusies ar to, ka šis ieliktis tik ilgi žūs pēc mazgāšanas, tāpēc biežāk pat esmu krēsliņā likusi vienreizējo paladziņu, kas ir lētāka un ērtāka alternatīva, vienīgi ne tik glīta.

Par bērna ērtību runājot, der arī padomāt, kur bērns varēs likt kājas. Ja ar atpakaļskata krēsliņiem tā nav problēma, tad skatā uz priekšu kājām vajadzīga atbalsta vieta (ja nav skaidrs kāpēc, tad izmēģiniet pasēdēt uz augsta krēsla, kad kājas vienkārši karājas uz leju, un uzņemiet laiku, cik ilgi tā ir ērti un cik ātri sāk tirpt kājas no tā, ka asinsvadi augšstilbos tiek nospiesti). Daudzi bērni kājas atbalsta pret priekšējo krēslu, tad noderēs speciāls krēsla aizsargs, lai pašiem nav jādusmojas par nospārdītu krēslu. Daļa bērnu sēž ar turku pozā sakrustotām kājām, bet visu ceļu tā visticamāk nenosēdēs. Iespējams var kādu somu vai kasti nolikt bērnam zem kājām atbalstam.

Nr.4 – HIGIĒNAS UN SAIMNIECĪBAS PREČU MINIMUMS

Pa ceļam ne vienmēr būs iespēja nomazgāt rokas pirms ēšanas, visticamāk izdosies arī nošmulēties vai aplieties… labāk, lai šādiem un līdzīgiem atgadījumiem esam gatavi. Lūk higiēnas preču minimums, ko es pirms braucieniem sagādāju:

• Mitrās salvetes (piemērotas arī mutes noslaucīšanai),
• Papīra dvieļi un tualetes papīrs,
• Maisiņi izlietotām salvetēm un sasmērētām drēbēm,
• Agrāk ņēmām līdzi arī podiņu, jo ne vienmēr tuvumā
  var momentā būt pieejamas labierīcības,
• Ūdens pudelē saimnieciskām vajadzībām,
• Dvielis.

Vienmēr ierēķinu vienu drēbju komplektu turpceļam un atpakaļceļam gan bērnam, gan sev. Ar visu to ir gadījies, ka pirmajā Polijas Lidlā jāsapērk papildus apģērbi, jo visi līdzi paņemtie ir netīri. Šādiem gadījumiem ņemu līdzi:

• Šķidrās žults ziepes, lai viesnīcā varētu netīrās drēbes izmazgāt.

Tā kā ne vienmēr paliekam viesnīcās, kur ir iekļautas brokastis, un ēdam arī pa ceļam, tad noder:

• Daži trauki un galda piederumi,
• Trauku dvielis,
• Trauku mazgāšanas līdzeklis un švamme.

Ceļojot ar zīdaini, līdzi ņēmu arī elektrisko tējkannu, mazu ēdiena termosiņu, dārzeņu rīvi biezeņa pagatavošanai un, tā saucamo, fīderi.

Nr.5 – LAIKA KAVĒŠANAI brauciena laikā

Protams, ka rotaļlietas mainās un papildinās atbilstoši bērna vecumam, bet ir dažas tādas, ko gribu īpaši pieminēt, jo ar tām mašīnā var ķibināties diezgan ilgi:

• Viena no tādām ir šis burvīgais aktivitāšu kubiņš no Paff, kurš līdz gandrīz trim gadu vecumam periodiski bija aktuāls, jo dažādos vecumposmos tam “atklājās” jaunas funkcijas. Kubiņš bija pirmā tik liela izmēra manta (otrā bija Oball bumba), ko zīdaiņa vecumā Tomam izdevās pašam pacelt rokās un kārtīgi izpētīt, jo tas ir ļoti viegls un parocīgs. Otrs lielākais pluss ir uz lentītēm uzvērtās pērlītes, ko var ilgi pārbīdīt turpu šurpu – lieliska aktivitāte braucot automašīnā, turklāt tas ir ļoti labs un osteopātu rekomendēts treniņš pirkstiņiem un līdz ar to arī runas attīstībai.

• Amatnieku tirdziņā Alūksnē iegādājāmies Montessori tipa koka rotaļlietu, kurai piestiprināta koka “adata” ar aukliņu – tā jāver cauri daudzajiem dažādos virzienos izveidotajiem caurumiem. Šī rotaļlieta ir piemērota bērniem ne ātrāk kā no 1 gada vecuma, jo tā ir diezgan smaga. Mājās par to īpašas intereses nav, bet mašīnā, kur jāsēž mierīgi, patīk joprojām.
• Metāla cilpas ar koka pērlēm- šī ir rotaļlieta, ko speciāli tādu mazu, mini formātā, izvēlējās Toms pats. Tā ļauj kārtīgi izvingrināt pirkstiņus un uz ilgu laiku piesaista bērna uzmanību.

• Arī bilžu grāmatas ir ļoti labs laika kavēklis pārbraucienos – Toma mīļākā grāmatiņa ilgu laiku bija “Mazie fermeri”, kurā stāstīts par divu mazu bērnu piedzīvojumiem lauku sētā.
• Ilgu laiku automašīnā interesanta bija rotaļu stūre, ko sākumā iegādājāmies sēžamajiem ratiem.
• Kā jau puikam, Tomam gandrīz neviens tālāks brauciens nav iedomājams bez mīļākajām mašīnītēm.
• Joprojām ļoti mīļa mašīnas mantiņa ir mīkstā aitiņa-spilventiņš, ko iegādājāmies Polijas kalnos. Tā noder arī kā atbalsts galviņai (liekot sānā, lai braucot galva nekrīt uz priekšu).
• Pirms viena no pēdējiem ceļojumiem attīstīju jaunas fotogrāfijas un sagatavoju Tomam fotoalbumu.
• Gandrīz vienmēr pirms ceļojuma iegādājos kādu jaunu bilžu grāmatu un rotaļlietu, lai būtu lielāks prieks izturēt ceļu – tās taupu brīžiem, kad nepalīdz nekas no iepriekšminētā vai, ja tāds brīdis nepienāk, tad iepriecinu vakarā par garā un nogurdinošā ceļa izturēšanu.
• Gan man, gan vīram telefonā ir dažas īsas multfilmiņas un bērnu režīms, ko izmantot tad, ja nekā citādāk netiekam galā – varbūt tas nav pats labākais palīgs ceļā, ne velti to arī pieminu kā pēdējo, bet, ja esam godīgi, tad jāpiemin arī tās.

Šie ir ieteikumi no mūsu ceļojumu pieredzes – es ceru, ka tie kādam no jums noderēs un kādu iedrošinās nebaidīties doties ceļā kopā ar bērniem.

Ja varat papildināt sarakstu ar kādu ieteikumu no jūsu pieredzes, tad priecāšos, ja ar to padalīsieties!