Tā kā uz Alūksni mēs vismaz vienu reizi ik vasaru dodamies jau padsmit gadus, tad būtu pavisam garlaicīgi, ja mēs vienmēr brauktu pa vienu un to pašu ceļu. Ja vien laiks un laikapstākļi atļauj, tad izvēlamies dažādus maršutus, lai apskatītu jaunas vietas un braucienu padarītu mums pašiem interesantāku. Un tā kā ceļš ir gana garš, lai, ļoti iespējams, mazajam brālim būtu nepieciešama kāda pauzīte, tad mēs vislabprātāk šo ēšanas un izstaipīšanās pauzi ieplānojam kādā smukā vietā.
Šovasar Alūksnē pabijām jau divas reizes un vienā no tām mājupceļā vairākas stundas pavadījām ļoti skaistā vietā blakus Lizdoles ezeram – zoodārzā “Ezerlejas”.
Šo zoodārzu/saimniecību ir grūti pieskaitīt pie mini zoodārziem, jo dzīvnieku tur ir daudz un dažādi. No visiem līdz šim apmeklētajiem zoodārziem, “Ezerlejās” ir vissaistošākie apraksti par katru tur sastopamo dzīvnieku sugu. Daļu no apskatāmajiem dzīvniekiem ir atļauts barot (piemēram, ar turpat saplūktām pienenēm), daļu nē un par to ir norādes pie aplokiem.
Lielie, vecie zoodārzi ir skaisti un tajos mīt reti un eksotiski dzīvnieki, bet bieži vien ar bērniem, īpaši jau maziem, ir interesantāk un vieglāk mazajos lauku sētu zoodārzos. Vai tas mazo zoodārzu šarms slēpjas plašumā, dabīgākā vidē vai faktā, ka lauku zoodārzos lielākoties dzīvnieku pasaules iepazīšanu netraucē cukurvates un neglīti baloni, es nezinu, bet nenoliedzami kaut kas tajos ir.
Vai varat uzminēt, kas ir baisākās būtnes šajā zoodārzā? Tā nav ne lapsa, ne Svētā Jakoba šķirnes auns ar četriem ragiem, bet gan stiprie un niknie strausi! Aprakstā teikts, ka saniknotu strausu nenoturēs neviens žogs, tāpēc no tiem turējāmies pa gabalu.
“Ezerlejās” padomāts arī par atpūtu – bez papildu maksas pieejami ūdensvelosipēdi, ir arī karuselis un līdzsvara šūpoles.
P.S. Zoodārza sezona ir no 1. maija līdz 31. oktobrim, bet ņem vērā, ka apmeklējumu oktobra mēnesī ir jāpiesaka iepriekš!
No Comments