ceļā

Sarežģītā izvēle: autokrēsliņš.

July 20, 2020

Teikšu godīgi – šo rakstu nevarēju saņemties pabeigt jau vairākus mēnešus. Gribējās uzrakstīt visu sīki un smalki, un saprotami – ko nosaka likums, kā ērtāk, labāk, drošāk… Bet par šo tēmu brīžiem šķēpi tiek lauzti diezgan dedzīgi, tāpēc vēlos izteikties cik vien precīzi un daudzpusīgi iespējams, galvenokārt balstoties uz uzticamu ekspertu viedokļiem.

Sākotnēji biju plānojusi rakstīt par autosēdeklīšiem svara kategorijai 15-36 kg (100-150cm), jo tieši šīs grupas krēsliņu nesen meklējām Tomam. Bet tā kā savā Instagram profilā, jautājot, kādas tēmas jūs interesētu, saņēmu jautājumus arī par ERF (extended rear facing), tad nolēmu uzrakstīt par visu vecuma/svara/auguma grupu autosēdeklīšiem. Mūsu favorīti raksta beigās gan būs tikai no minētās 15-36 kg kategorijas, jo šīs grupas jaunākos krēsliņu modeļus esam izpētījuši visnesenāk.

Iesākumam – kad gaidījām pirmo bērniņu un centāmies atrast piemērotus ratus un visas citas jaundzimušajam nepieciešamās lietas, secinājām, ka visizdevīgāk un vienkāršāk būs iegādāties ratu komplektu 3in1, kurā iekļauts arī pirmais autokrēsliņš. Par autokrēsliņiem toreiz nezinājām pilnīgi neko, bet jāsaka, ka ratu komplektā iekļautais poļu autokrēsliņš bija ļoti ērts – gan bērniņam, jo tajā mazulis atrodas kā silītē (kopumā to īsāku vai ilgāku laiku izmēģinājuši 4 bērniņi – visi brauca omulīgi un apmierināti), gan vecākiem pārnēsāšanas ziņā. Nezinājām gan arī to, ka šādi silītes tipa krēsliņi ir gan 0, gan 0+ grupas – attiecīgi 0-10 vai 0-13 kg – un mums bija trāpījies pirmais variants. Tas bija ļoti ērts mazliet ilgāk kā pirmo pusgadu, pēc tam jau bērniem sāk gribēties mazliet sēdošāku pozīciju, bet ap 8-9 mēnešu vecumu nācās secināt, ka iestrādātās drošības jostas augstākajā pozīcijā tūliņ būs plecu līmenī, tātad pienācis laiks meklēt jaunu krēsliņu. Toms tobrīd svēra 8 kg, tāpēc pirmais, ko secināju, bija, ka mums ir nepieciešams lielāks krēsliņš, ko vismaz sākumā varēs likt atpakaļskatā, jo Toma svars vēl bija veselu kilogramu zem minimālā svara, pie kāda vispār varētu domāt par braukšanu skatā uz priekšu, nepārkāpjot likumu. Sāku padziļinātu izpēti par visu šo autokrēsliņu industriju, likumiem, statistiku, rekomendācijām, līdz izvēlējāmies pirms pieciem gadiem vēl salīdzinoši nepopulāru, ilgākai braukšanai atpakaļskatā paredzētu (jeb, īsāk sakot, ERF) autosēdeklīti… Pirms mazliet vairāk kā gada mums piedzima otrs bērniņš un, tā kā bijām saglabājuši visu ratu komplektu, tad sākumā izmantojām arī to pašu zīdaiņu autokrēsliņu. Ja mums tas vairs nebūtu, es noteikti izvēlētos kādu zināmāku ražotāju un pētītu avārijas testus (par kuriem vairāk pastāstīšu mazliet tālāk rakstā). Lai nu kā, ļoti līdzīgā scenārijā 11 mēnešu vecumā Magnuss no silītes krēsliņa bija izaudzis garuma (ne svara) ziņā un veicām autosēdeklīšu rotāciju, Tomam piecu ar pusi gadu vecumā iegādājoties “lielo bērnu” autokrēslu, kurā var sprādzēties ar automašīnas drošības jostu, bet Magnusam turpinot braukt atpakaļskatā, tikai nu jau lielākā krēsliņā.

Normatīvā bāze:

Latvijas Ceļu satiksmes noteikumi par autokrēsliņu izvēli nosaka vien to, ka: “Ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.”

Lai saprastu, kurš autosēdeklītis ir atbilstošs katram bērna svaram un vecumam, jāvadās pēc Eiropas normatīva ER44/04, kur visi autokrēsliņi tiek iedalīti grupās (šobrīd atļauts izmantot arī pēc iepriekšējās normatīva versijas ER44/03 sertificētus autokrēsliņus, ja to atļauj derīguma termiņš, bet aizliegts izmantot ER44/01 un ER44/02, jo tie ir gan morāli, gan fiziski novecojuši un vairs nav droši). Paralēli šim normatīvam spēkā ir pagaidām vēl rekomendējoša rakstura normatīvs ER129, kas plašāk pazīstams ar i-Size apzīmējumu. Tāpēc, pieminot autokrēsliņu kategorijas, vietām aiz svara iekavās norādīšu arī garumu, jo ER129 vadās pēc bērna vecuma un garuma. Diemžēl vecāki bieži mēdz samelot bērna svaru Ceļu policijas pārbaudēs (it kā tieši vecākiem nebūtu jābūt tiem, kurus visvairāk uztrauc savu bērnu drošība!), bet bērna garumu pārbaudīt policistiem ir daudz vieglāk, tāpēc arī šādas pārmaiņas.

Vispārīgi par autokrēsliņu iedalījumu:

Lai gan autokrēsliņi ir kopumā iedalīti četrās lielās grupās, apjukt ir ļoti viegli, jo ir ļoti daudz krēsliņu, kas apvieno vairākas grupas. Shematiskā tabulā atbilstoši ER44/04 tas izskatās šādi:

Ir noteikts, ka līdz 9kg bērnus ir obligāti jāpārvadā ar skatu uz aizmuguri (RF), savukārt no 22 līdz 36kg bērnus pārvadā uz paliktņa ar vai bez atzveltnes (agrāk paliktņus bez atzveltnes drīkstēja izmantot jau no 15kg svara, bet šī ir pirmā izmaiņa, kas no 2017. gada “esošajā” normatīvā pielāgota pēc “jaunā” – zemāk par to sīkāk). Kādu krēsliņu izvēlēties no 9 līdz 22 kg un kādā virzienā pārvadāt bērnus, tā ir diezgan brīva vecāku izvēle, izņemot, protams, to, ka rūpīgi jāseko līdzi ražotāju instrukcijām par to, kādam svaram katrā braukšanas virzienā autokrēslu paredzēts lietot. Ir ļoti daudz krēsliņu, ko var izmantot gan skatā uz priekšu, gan aizmuguri – daļu skatā uz aizmuguri var izmantot līdz 18kg, daļu līdz pat 25kg (piem., Axkid), bet skatā uz priekšu svarīgi ievērot, ka piecu punktu drošības jostu visiem krēsliņiem drīkst izmantot tikai līdz bērna 18kg svaram (manā skatījumā gan tas nav “tikai”, jo 18kg svaru Toms sasniedza 5 gadu vecumā, bet iespējams, ka kādam citam šāds svars būs jau daudz ātrāk).

Būtiskākā atšķirība ER129 normatīvā ir tā, ka skatā uz aizmuguri bērns obligāti jāpārvadā līdz 15 mēnešu vecumam, kas ir daudz (speciālisti apgalvo, ka pat 5 reizes) drošāk nekā skatā uz priekšu.

ERF (extended rear facing) – ko tas nozīmē?

Kā jau rakstīju, skrupulozi sekojot normatīviem, bērnus skatā uz aizmuguri (RF) jāpārvadā līdz 9kg svaram, pēc “jaunā” rekomendējošā normatīva līdz 15 mēnešu vecumam. Pēdējos gados ļoti daudz tiek stāstīts, ka iesēdināt 9kg bērnu (īpaši, ja bērns ir mazāk kā gadu vecs) uz priekšu vērstā autokrēsliņā ir ļoti riskanti – nav runa tikai par avārijām, bet arī par strauju bremzēšanu. Par laimi populārāki par 0 grupas krēsliņiem ir 0+ grupas krēsliņi, kuru svara limits ir 13kg… Bet, lai vecāki ar uz priekšu vērstu autokrēsliņu nepārsteigtos, “jaunais” i-Size normatīvs nepieļauj tādu izmantot pirms 15 mēnešu vecuma, neatkarīgi no bērna svara.

Lai vai kā, ceļu drošības eksperti un ārsti iesaka bērnus pārvadāt skatā uz aizmuguri vismaz līdz 3 gadu vecumam, vēlams pat vēl ilgāk. Iemesls tam ir bērna galvas svara attiecībā pret visa ķermeņa svaru – zīdaiņa galvas svars ir 1/3 no ķermeņa svara, pusotra gada vecumā 1/4 no ķermeņa svara, bet pieauguša cilvēka galvas svars ir 1/14 – 1/20 no ķermeņa svara, tāpēc bērni daudz biežāk un daudz smagāk cieš no kakla traumām. Arī kaulu sistēma bērniem nav pilnībā attīstījusies līdz apmēram 12 gadu vecumam, tāpēc tieši līdz šim vecumam ir nepieciešams izmantot autokrēsliņus. Autokrēsliņus, kuri paredzēti ilgākai pārvadāšanai atpakaļskatā līdz 18 vai pat 25kg svaram, apzīmē ar saīsinājumu ERF.

Arī VOLVO ražotāji, kuru koncepts ir līdz 2020. gadam panākt, lai viņu automašīnās neviens neietu bojā un negūtu smagas traumas, uzsver, ka bērnus līdz 3-4 gadu vecumam jāpārvadā atpakaļskatā. VOLVO pārstāvji apgalvo, ka viņu uzņēmuma veiktajos avārijas testos trieciena spēki uz bērna ķermeni skatā uz priekšu ir līdz septiņām (!!!) reizēm lielāki nekā atpakaļskatā.

Autokrēsliņš, kurā iepriekš brauca Toms un tagad brauc Magnuss, ir ERF krēsliņš – tajā var pārvadāt bērnu atmuguriski līdz 25kg. Toreiz izvēlējāmis Axkid Duofix krēsliņu. Tieši šo modeli vairs neražo, bet Toms tajā nobrauca četrarpus gadus no 10 mēnešu līdz gandrīz piecarpus gadu vecumam. Līdz trīsarpus gadiem šo krēsliņu izmantojām atpakaļskatā, pēc tam skatā uz priekšu, jo tam ir abas opcijas. Dažādu iemeslu dēļ likās, ka ir laiks griezt krēsliņu otrādi, lai gan tajā pilnīgi mierīgi varētu turpināt braukt atpakaļskatā arī šobrīd, kad Tomam ir jau piecarpus gadu! Axkid Duofix ir ērts un kvalitatīvs ERF krēsliņš, vienīgi šis autokrēsliņš ir smags un aizņem daudz vietas automašīnas salonā – stiprinot ar Isofix, tam priekšā nav ērti sēdēt pat ļoti lielā mašīnā. BET, ņemot vērā, ka Tomam 5 gadu vecumā svars ir vien 17kg, ja mums būtu jāpērk cits 1.grupas (virs 9kg/61cm) krēsliņš Magnusam, tad mēs tagad izvēlētos atpakaļskata autokrēsliņu no kategorijas 9-18kg un tieši tāpat ap 5 gadu vecumu meklētu lielākās grupas (15-36kg/100-150cm) krēsliņu.

Šobrīd lielākā daļa autokrēslu atbilst ER44/04 normatīvam, jaunākajiem no tiem ir papildus sānu aizsardzība, kas liecina par tuvošanos ER129 normatīva prasībām, bet daži paši jaunākie modeļi ir jau ar jauno i-Size jeb ER129 serifikāciju. Kā lai izvēlas piemērotāko?

Kāpēc pārejas periods ir tiks ilgs?

Izmaiņas bērnu autokrēslu regulā ietekmē ne tikai to ražotājus, bet arī automobiļu ražošanu. Proti, i-Size normatīvs paredz bērnu autokrēsliņu stiprināšanu tikai ar Isofix sistēmu, jo, stiprinot krēsliņus ar drošības jostu, bieži tiek pieļautas kļūdas, kas būtiski samazina bērnu drošību automašīnā. Attiecīgi kopš 2013. gada visās jaunās automašīnās ir jābūt uzstādītai Isofix sistēmai. Šobrīd tirgū vēl nav pieejami daudz autokrēsliņi ar i-Size sertifikāciju, tomēr lielākajā daļā jaunu modeļu autokrēsliņu jau tiek ievērotas i-Size prasības papildu aizsardzībai, piemēram, sānu trieciena aizsargi. Būtībā, vadoties pēc autokrēsliņu industrijas, pilnīga pāreja uz i-Size būtu iespējama aptuveni 10 gadus pēc tam, kad vairs nebūtu atļauts ražot jaunus krēsliņus ar ER44/04 sertifikāciju (šāds datums vēl nav noteikts), bet to šā vai tā aizkavētu automobiļu industrija, jo neviens nevar piespiest cilvēkus nomainīt automašīnas bez Isofix uz jaunākām. Pieļauju gan, ka tas tuvākajā nākotnē varētu tikt atrisināts ar kādu atsevišķi uzstādāmu Isofix tehnoloģiju. Skaidrs ir viens, ka šis pārejas periods būs vēl gana ilgs, kas nozīmē, ka i-Size turpinās būt rekomendācijas līmenī, tāpēc vecāku ziņā paliks izvēle – vadīties tikai pēc obligātā ER44/04 normatīva vai ņemt vērā i-Size rekomendācijas. TOMĒR, kā jau minēju, nelielas, bet būtiskas izmaiņas normatīvā ir notikušas attiecībā uz paliktņiem (jeb būsteriem)…

Paliktnis (būsteris) vai krēsliņš/būsteris ar atzveltni?

Izvēle būs atkarīga no bērna auguma un svara, kā arī no tā, cik ilgi un cik regulāri ir plānots krēsliņu izmantot.
Šobrīd svara kategorijā 15-36kg veikalos var iegādāties gan paliktņus, gan krēsliņus. Ja papēta, tad daļa paliktņu ir marķēti ar 22-36kg un >125cm uzlīmi. Kāpēc tā? Jo jau no 2017.gada februāra ražotājiem ir aizliegts izplatīt paliktņus svara kategorijai no 15kg, tomēr veikali savas noliktavas iztukšot drīkst un šādus paliktņus ir atļauts izmantot līdz to derīguma termiņa beigām. Kopš 2017.gada paliktņi drīkst tikt ražoti bērniem no 22kg svara (pēc ER44/04) un 125cm auguma (pēc R129). Tā kā derīguma termiņš autokrēsliņiem parasti ir 10 gadi, tad pašiem pēdējiem saražotajiem 15-36kg paliktņiem izmantošanas laiks beigsies ne vēlāk kā 2027.gada sākumā (respektīvi, nopērkot tādu šodien, jārēķinās, ka jau vairāk kā 3 gadus tas nostāvējis veikala noliktavā un būs izmantojams aptuveni 7 gadus). Ražošanas datums ir atrodams uz katra krēsliņa – vai nu uz uzlīmes vai iestrādāts kādā no plastmasas detaļām.
Otrs, ko es ieteiktu ņemt vērā – ražotāji savās mājas lapās nereti uzsver, ka paliktņi ir paredzēti ģimenēm, kas, piemēram, pārvietojas ar taksometru, tie nav domāti izmantošanai ikdienā. Arī būsteriem ar noņemamu atzveltni ražotāji neiesaka šo atzveltni ikdienā ņemt nost līdz pat 36kg / 150cm auguma / 12 gadu vecuma sasniegšanai, kad pēc likuma vairs nav obligāti šādus palīglīdzekļus izmantot. Paliktnis bez atzveltnes ir piemērots ceļojumiem bez savas automašīnas, kā rezerves variants vecvecāku automašīnā un tamlīdzīgi.
Tātad kopš 2017.gada 15-22kg jeb 100-125cm kategorijai ir paredzēti tikai autokrēsliņi un paliktņi ar atzveltni.
Kāds pamats šādām izmaiņām?

Pirmkārt, jau paskatoties, kā novietojas automašīnas drošības josta bērnam ar, piemēra pēc, 110cm augumu, sēžot uz paliktņa, var redzēt, ka tā ir par augstu (pat noregulējot zemākajā līmenī), bet autokrēsliņu atzveltnēm sānos ir iestrādātas vadulas, lai jostu noturētu pareizā augstumā. Otrkārt, jaunais normatīvs iekļauj autokrēslu sānu trieciena testus, tāpēc visiem jaunākajiem autokrēsliņiem ir papildus sānu aizsardzība (piemēram, SICT, bet nosaukumi dažādiem ražotājiem atšķiras). Šveices autokrēslu testēšanas speciālisti vienā no TCS mājas lapā publicētajiem video stāsta, ka visbīstamākie sānu triecieni ir brīžos, kad bērns guļ un galva nokarājas uz leju – arī to, lai guļot galva būtu atbalstīta un vairāk pasargāta, nodrošina autokrēsliņi ar atzveltni.

Kāpēc un kur meklēt neatkarīgo crash testu rezultātus?

Visi autokrēsliņi ar ER44/04 vai ER129 sertifikāciju IR izturējuši standarta testēšanu (protams, ne burtiski visi krēsliņi, bet visi modeļi). Kāpēc tad nepieciešami papildu testi? Standarta testēšana samērā maz atbilst reālām avārijas situācijām – frontālās sadursmes tests ir ar ātrumu 50km/h, trieciens no aizmugures ar 30km/h, vēl ir kūleņa tests, bet i-Size iekļauj arī sānu trieciena testu. Testējot pēc ER44/04 tiek izmantots manekens “P dummy” ar 4 sensoriem, pēc i-Size manekens “Q dummy” ar 32 sensoriem. Standarta testu ir izturējuši ļoti daudz modeļu autosēdeklīši, bet stingrākus testus krietni mazāk. Lai saprastu, kāpēc ir svarīgi papētīt arī citus neatkarīgos testus, minēšu piemēru ar Chicco Oasys i-Size autokrēsliņu, kurš bija veiksmīgi izturējis standarta i-Size sertifikāciju, tomēr Vācijas neatkarīgo ADAC testu neizturēja – video ir redzams, kā iebūvētās drošības jostas burtiski aizlido pa gaisu. Šī modeļa autokrēsliem ar sērijas numuriem no 00008139 līdz 00013590 ir spēkā atsaukums, tāpēc, ja jums tāds ir iegādāts, tad vērsieties pie Chicco, lai aizvietotu defektīvo detaļu: atsaukuma informācija.

NEATKARĪGIE TESTI:

Vācijas ADAC (Allgemeiner Deutscher Automobil Club) tests – Vācijas galvenais Automobiļu klubs ir Vācijas lielākā asociācija un tā biedru skaits ir viens no lielākajiem pasaulē (apmēram 20 milioni). ADAC divas reizes gadā testē autokrēsliņus frontālā un sānu sadursmē. Frontālajā testā tiek simulēta sadursme ar ātrumu 64km/h, bet sānu testā ar ātrumu 50km/h. Katrā autokrēsliņu kategorijā tiek izmantoti atbilstoša izmēra un svara manekeni. ADAC vērtē arī, cik liela iespējamība ir krēsliņu ievietot automašīnā nepareizi, kāda ir ergonomika, cik ērti to izmantot un cik viegli tīrīt, ņem vērā kvalitāti un kaitīgo vielu klātbūtni. Rezultāti tiek interpretēti sekojoši, apkopojot tos 50% no sadursmes testa un 50% no pārējiem rādītājiem:

0,6 – 1,5 “ļoti labi”,

1,6 – 2,5 “labi”,

2,6 – 3,5 “vidēji”,

3,6 – 4,5 “pats minimums”,

virs 4,6 “vāji”.

Diemžēl autokrēsliņus, kas lietojami gan skatā uz aizmuguri, gan uz priekšu, ADAC mēdz testēt tikai skatā uz priekšu, tāpēc rezultāti tiek interpretēti nepamatoti zemi. Gadās, ka autokrēsliņš, kas izturējis pasaulē stingrāko – Zviedru PLUS testu – saņem viduvēju ADAC vērtējumu. Tāpēc vienmēr vajadzētu izpētīt vairākus no neatkarīgo testu rezultātiem.

ADAC testu rezultāti atrodami šeit: https://www.adac.de/rund-ums-fahrzeug/tests/kindersicherheit/kindersitztest/

Zviedru PLUS tests – VTI (The Swedish National Road and Transport Research Institut) bija viena no pirmajām laboratorijām pasaulē, kas sāka veikt bērnu drošības sistēmu automašīnā testēšanu, par šo jomu sākot interesēties jau 20.gs 60-ajos gados. 1975. gadā Zviedrijā autokrēsliņiem tika ieviests T-standarts, bet, kad tā 20.gs. 90-ajos gados pievienojās Eiropas Savienībai, bija jāpielāgojas kopējiem Eiropas standartiem un vairs nebija atļauts izmantot T-standartu, tāpēc 2009. gadā tika atklāts PLUS tests. PLUS tests no standarta testa atšķiras ar to, ka sensori frontālā drošības testa laikā ir novietoti uz manekena kakla nevis uz krūšu kurvja, jo galvenā doma ir panākt, lai autokrēsliņos, kas izgājuši PLUS testu, nebūtu riska gūt dzīvībai bīstamas kakla un galvas traumas. Lai gan man neizdevās atrast tieši ar kādu ātrumu notiek PLUS tests, tik vien, ka tas ir lielāks nekā ER44 un ER129 testos, VTI uzsver, ka ātrumam ir otršķirīga nozīme – pats svarīgākais, ka PLUS testā notiek daudz straujāka bremzēšana nekā Eiropas standarta testos, kas nozīmē daudz lielākus trieciena spēkus uz manekenu. VTI nekur nepiemin, ka labi būtu tikai atpakaļskata autokrēsliņi, tomēr līdz šim šo testu nav izdevies izturēt nevienam uz priekšu vērstam autokrēsliņam.

PLUS testa rezultāti atrodami šeit: https://ntf.se/konsumentupplysning/marknadsoversikter/bilbarnstolar/

Šveices TCS (Touring Club Schweiz) tests – bezpeļņas organizācija Šveices Automobiļu asociācija veic dažādus ar satiksmes drošību saistītus testus, tostarp bērnu autosēdeklīšu testus jau kopš 1968.gada. Testi nemitīgi tiek atjaunoti un pielāgoti. Šobrīd autokrēsliņi tiek testēti trīs dažādās automašīnās (Opel Adam – 3 durvju, VW Golf – 5 durvju, Ford C-Max – hetčbeks) ar mazāko un lielāko krēsliņam atbilstošo bērna manekenu sēdošā un, ja krēsliņam ir tāda opcija, tad arī guļus pozīcijā. Subjektīvi izpētot video, kā arī izmantojot paātrinājuma sensorus, autokrēsliņi tiek testēti frontālā un sānu sadursmē ar ātrumu 64 un 50km/h. Arī TCS testos, papildus drošībai sadursmē, tiek vērtēta arī ergonomika un lietošanas ērtums, tostarp cik daudz vietas krēsliņš aizņem automašīnā un cik liela iespējamība ir to automašīnā nostiprināt nepareizi, un kaitīgo vielu klātbūtne – trīs rezultāti ar vērtējumu procentos beigās tiek apkopoti vērtējumā ar zvaigznītēm (rezultāta atspoguļojumā primārs ir sadursmes testa rezultāts – kaitīgo vielu klātbūtne vai slikta ergonomika var kopējo rezultātu samazināt, bet labs vērtējums šajās kategorijās nevar paaugstināt kopējo rezultātu virs drošības vērtējuma):

***** lielisks (80-100%)

**** ļoti ieteicams (60-79%)

*** ieteicams (40-59%)

** nosacīti ieteicams (20-39%)

* nav ieteicams (0-19%)

TCS testu rezultātus var atrast šeit: https://www.tcs.ch/de/testberichte-ratgeber/tests/kindersitze/kindersitze-im-test.php, kā arī šajā TCS veidotajā bukletā https://www.tcs.ch/mam/Digital-Media/PDF/Booklets/ratgeber-auto-kindersitze.pdf

Meklējot internetā, ir atrodami arī ASV veikti autokrēsliņu testi, kas bieži vien ir ar ļoti atšķirīgiem rezultātiem kā Eiropā veiktie. Diemžēl ASV testus veic paši ražotāji (kā jau tas ASV kopumā ir raksturīgi), tāpēc tie vairāk uztverami kā reklāmas pasākums nevis reāli, vērā ņemami rezultāti, izdarot izvēli par labu vienam vai otram autosēdeklītim.

Kā pareizi piesprādzēt bērnu ar autokrēsliņa 5 punktu drošības jostu?

Ļoti bieži, pat pārāk bieži ir redzēts, ka bērns autokrēsliņā sēž, bet jostas ir pavisam vaļīgas, nošļukušas vai sagriezušās – jāatceras, ka, atšķirībā no pieaugušo 3 punktu drošības jostām, autokrēsliņos iebūvētās 5 punktu drošības jostas pašas nesavelkas un avārijas vai pat straujas bremzēšanas situācijā tās var bērnu noturēt krēsliņā tikai tad, ja ir pareizi un pietiekoši stingri sasprādzētas. Te būs daži pamatknifi, kas jāievēro:

drošības jostas jānoregulē bērna plecu augstumā vai pavisam mazliet virs pleciem, bet ne zemāk, citādi tās avārijas brīdī var no pleciem nošļukt;
drošības jostas jāsavelk tik cieši, ka aiz tām var aizbāzt ne vairāk kā 2 pieaugušā pirkstus;
pārbaudīt, vai jostas savilktas pietiekoši cieši, var arī ar cilpas testu – drošības jostu nevajadzētu varēt ierullēt kā caurulīti;
nav iespējams pietiekoši cieši piesprādzēt bērnu (un īpaši zīdaini), kuram mugurā ir kopējais ziemas kombinezons vai aiztaisīta ziemas jaka, jo visi šie pufīgie apģērbi avārijas brīdī saplok un starp jostām un bērnu izveidojas tukšums – tāpat kā nepietiekoši kārtīgi pievelkot drošības jostas;
vislabāk virsjaku novilkt, tad piesprādzēt bērnu un jaku vai segu uzlikt virsū;
ja tomēr jaku bērnam atstāj mugurā, tad to pilnībā jāattaisa un apakšējie stūri jāizliek virs sānu drošības jostām, bet apkakle jāsakārto pēc iespējas vienmērīgāk, kapuce jāsakārto aiz kakla nevis aiz muguras;
ja bērna svars sasniedz 18kg, tad 5 punktu drošības jostas braukšanas virzienā izmantot vairs nedrīkst;
ja izvēlaties autokrēsliņu ar atbalsta kāju, tad vajadzētu pārbaudīt, kuros jūsu automašīnas sēdekļos to ir atļauts ievietot – šāda informācija atrodama visu sevis cienošu autokrēsliņu ražotāju mājas lapās vai autokrēsliņu lietošanas instrukcijās;
pēc derīguma termiņa beigām, kā arī pēc avārijas (pat, ja autokrēsliņam nav redzami bojājumi) autokrēsls ir jāutilizē.

POPULĀRĀKIE MĪTI PAR ERF AUTOSĒDEKLĪŠIEM:

“Nepietiek vietas kājām, tās ir saliektas” – katram, kurš tā ir nodomājis, vajadzētu apsēsties uz augsta bāra krēsla un pasēdēt ilgāku laiku nekur neatbalstot kājas. Jūs ātri vien sajutīsiet, ka kājas sāk tirpt, jo nospiežas augšstilbu asinsvadi. NAV ērti sēdēt skatā uz priekšu bez atbalsta kājām, bet IR daudz ērtāk sēdēt pat ar saliektām kājām, tās visu laiku atbalstot un mainot pozas. Kad apgriezām Axkid Duofix krēsliņu braukšanas virzienā, Toms protestēja tieši par to, ka nav, kur likt kājas. Tieši tāpēc arī bērni nospārda priekšējos sēdekļus, jo viņi mēģina atrast, kur kājiņas atbalstīt.

“Bērns atpakaļskatā neko no apkārtnes neredz” – patiesībā ir pilnīgi otrādi! Pieaugušais, skatoties uz priekšu, jau pa gabalu ierauga un atpazīst, piemēram, govis un, tām arvien tuvojoties, var izpētīt sīkāk gan krāsu, gan cik viņas tur ir. Savukārt mazam bērnam vēl nav tik stipras asociācijas ar dažādu lietu formām, lai kaut ko atpazītu pa lielu gabalu – skatā uz priekšu viņš to gotiņu pamana pēdējā brīdī un tā īsti neko nepaspēj izpētīt, kad jau tā palikusi aiz muguras. Toties skatā uz aizmuguri bērns vispirms ierauga govi tuvumā, paspēj atpazīt un attālinoties var paspēt izpētīt sīkāk.

“Pieaugušais neredz, vai bērnam viss ir kārtībā” – šī ir daļēja patiesība, bet tāpēc ir speciāli izliektas formas spoguļi, kurus var piestiprināt pie automašīnas krēsla galvas balsta pretī bērnam un, atkarībā no mašīnas izmēra un krēslu izvietojuma, vai nu saskatīties ar bērnu caur atpakaļskata spoguli vai tāpat kā, kad bērns ir krēsliņā ar skatu uz priekšu, apstājoties un pagriežot galvu. Starp citu, iedot kādu uzkodu aizmugurē sēdošam bērnam ir daudz vieglāk, ja viņš sēž atpakaļskatā, jo tad viņa rociņas ir daudz tuvāk priekšā sēdošajiem. Turklāt, ja aizmugurē sēž lielāks brālis vai māsa, tad bērniem ir daudz vieglāk komunicēt, ja mazākais sēž atpakaļskatā.

Mūsu favorīti 15-36kg/100-150cm kategorijā (šiem visiem jau ir iekļauta sānu aizsardzība):

1. Britax Romer Kidfix III S/M

https://www.britax-roemer.com/car-seats/highback-boosters/kidfix-iii-s/9018.html

Izmērs (A x P x DZ): 67-85 x 54 x 43 cm

Subjektīvais vērtējums: Stingrs, kvalitatīvs krēsliņš ar patīkamu audumu (pieejama Cool Flow auduma versija, lai vasarā pārmērīgi nesvīstu). Pietiekoši dziļa sēžamā daļa – bērnam ērti sēdēt šobrīd un vēl ir vieta, kur paaugties. Bonuss – Kidfix III S modelim ir uzlabotais XP-pad, kas paredzēts, lai palielinātu drošības jostas un ķermeņa saskares laukumu, tādējādi izlīdzinot spiedienu uz krūšu kurvi straujas bremzēšanas un avārijas situācijās. Kā arī ir speciāls apakšējās drošības jostas stiprinājums starp kājām, lai bērnam būtu ērtāk sēdēt garākos ceļa posmos, kā arī, lai guļot neizšļūktu cauri drošības jostām.

ADAC vērtējums: (M modelim) 1,7

TCS drošības vērtējums: 76%

Cena sākot no: S 236eur / Cool Flow 261eur, M 209 eur / Cool Flow 242eur

2. Recaro Monza Nova Evo Seatfix

https://www.recaro-kids.com/monza-nova-evo-seatfix.html

Izmērs (A x P x DZ): 67-86 x 56 x 45-54 cm

Subjektīvais vērtējums: Ērts un stingrs, kvalitatīvs autokrēsliņš ar patīkamu audumu.

ADAC vērtējums: 2,0

TCS drošības vērtējums: 66%

Cena sākot no: 160eur

3. Joie Traver

https://uk.joiebaby.com/product/traver/

Izmērs (A x P x DZ): 85,4 x 55,5 x 40,9 cm

Subjektīvais vērtējums: It kā ērts autokrēsliņš, jo sēdekļa dziļums ir regulējams, bet, mazliet pakratot, grab un nav stingrs. Mums nepatika gan audums pats par sevi, gan tas, kā audums stiprinās (viegli netīšām noraut sēžamdaļas pārvalku, mazliet padīdoties). Šis būtu labs variants kā lētāks “otrās mašīnas” krēsliņš.

ADAC vērtējums: 1,8

TCS drošības vērtējums: 74%

Cena sākot no: 120eur

4. Britax Romer Kidfix SL SICT

Izmērs (A x P x DZ): 67-85 x 51 x 38 cm

Subjektīvais vērtējums: Britax, protams, atstāj ļoti labu iespaidu par kvalitāti, bet diemžēl visiem viņu autokrēsliņiem pirms Kidfix III modeļa sēžamās daļas dziļums ir tikai 38cm, kas ir piemērots 110cm augumam, bet noteikti nebūs ērts līdz 150cm.

ADAC vērtējums: 1,8

TCS drošības vērtējums: 76%

Cena sākot no: 150eur

5. Joie Trillo LX

https://uk.joiebaby.com/product/trillo-lx/

Izmērs (A x P x DZ): 69-84 x 55 x 39 cm

Subjektīvais vērtējums: Patīkams audums un ļoti patīkama cena, bet nav stingrības un pakratot grab, kā arī ir pārāk īsa sēžamdaļa.

ADAC vērtējums: 2,0

TCS drošības vērtējums: 72%

Cena sākot no: 100eur

6. Cybex Solution S/M-fix

https://cybex-online.com/en-en/car-seats/solutionmfix/4

Izmērs (A x P x DZ): 61,5 x 54 x 37 cm

Subjektīvais vērtējums: Stingrs krēsliņš, bet labo iespaidu par kvalitāti sagrauj izteikti sintētiskais audums kārtu kārtās – tāds pufīgums neizskatās ērti. Turklāt sēžamdaļas dziļums ir izteikti īss.

ADAC vērtējums: M-fix 1,8 / S-fix 1,7

TCS drošības vērtējums: M-fix 74% / S-fix 76%

Cena sākot no: M-fix 131eur / S-fix 140eur

* BeSafe iZi Flex Fix I size – šo krēsliņu dzīvē neizdevās apskatīt, bet tas ir pirmais šajā kategorijā ar i-Size sertifikāciju. Attiecīgi arī visdārgākais, bet, ņemot vērā zināmo ražotāju, noteikti ir vēl viens labs variants! Tam, tieši tāpat kā Britax Romer Kidfix III S, ir gan PAD+ spilventiņš krūšu kurvja aizsardzībai, gan apakšējās drošības jostas klipsis, lai to noturētu pareizā pozīcijā uz gurniem.