Formula Future – bērniem no 8 līdz 18 gadu vecumam!

Lai gan mūsu Tomam šobrīd aktuālākās sportiskās aktivitātes ir skriešana un bumbas spēlēšana, vēlos jums pastāstīt par kādu samērā jaunu sporta veidu bērniem vecumā no 8 līdz 18 gadiem – “Formula Future”, kā pasaules čempionāts nesen norisinājās Alūksnes ezerā.

Iespējams kāds ir jau iepriekš pamanījis mani pieminam ātrumlaivas un nojauš, ka arī šoreiz stāsts būs par ūdens sportu, taču “Formula Future” ar tām ir visai maz kopīga – šeit ar gumijas motorlaivām tiek veikti veiklības braucieni, turklāt tie notiek visiem sportistiem ar vienām un tām pašām, sacensību organizatoru sagādātām motorlaivām, tādējādi padarot sacensības cik vien iespējams godīgas.

13581959_556566567881291_8795593243847845787_o 13558640_556566544547960_9110552738771758366_o

Līdz šim katru gadu ir notikušas vienas sacensības – pasaules čempionāts, taču tā kā arī Latvijā mazo sportot gribētāju skaits pieaug (un katru valsti var pārstāvēt tikai 2 sportisti vienā vecuma grupā), tad iespējams nākošajos gados notiks arī “Formula Future” Latvijas čempionāts kā atlase pasaules čempionātam.

SACENSĪBAS notiek 5 vecuma grupās (Class 1 – Class 5), kurām nedaudz atšķiras veicamie uzdevumi un ir divu veidu laivas (jaunākos dalībniekus laivā pavada treneris). Bet būtībā  visiem 1. sacensību dienā notiek treniņbraucieni, 2. – manevrēšanas braucieni starp no bojām izliktiem vārtiem ar dažiem papilduzdevumiem, piemēram, mezglu siešanu vai braukšanu atpakaļgaitā. 3. un 4. sacensību dienā notiek slaloma braucieni. Abas disciplīnas ir vienlīdz svarīgas, jo pasaules čempionāta vērtējumā par katru disciplīnu iegūtie punkti tiek summēti.

13576701_556565281214753_2561039946554037138_o  13582138_556565331214748_3017492491997866660_o

Šogad Latviju katrā vecuma grupā pārstāvēja 2 sportisti, bet vēl daži bērni no Latvijas sacensībās pārstāvēja Lietuvu un Igauniju. Kopā bija pārstāvētas 10 valstis – Latvija, Čehija, Igaunija, Krievija, Lietuva, Polija, Portugāle, Slovākija, Ungārija un Vācija. Kā labākos Latvijas sportistus, kas iekļuva pirmajā sešiniekā, vēlos uzslavēt Elīzu Lakoviču-Lakovicu (4. vieta Class 2), Nilu Slakteri (4. vieta Class 3), Kristeru Manginu (6. vieta Class 3 pārstāvot Lietuvu), Vari Jātnieku (4. vieta Class 4), Mairi Kļavu (3. vieta Class 5) un Kristeru Mustu (5. vieta Class 5 pārstāvot Igauniju). Komandu sacensībā Latvija palika 2. vietā, piekāpjoties vienīgi Krievijas komandai.

13568936_556565414548073_7401734605463233103_o 13580388_556565544548060_2963481861096871580_o

Taču neviens sporta veids jau nesastāv no sacensībām vien – lai līdz tām tiktu un lai sasniegtu labus rezultātus, ir jāiegulda darbs un laiks, tāpēc par sagatavošanās posmu pirms sacensībām aprunājos ar treneri Reini Paegli, bet  divu mazo sportistu, Lauras un Elīzas Lakoviču-Lakovicu, mammai Lienei palūdzu izstāstīt, kā šis sporta veids izskatās no viņas skatpunkta un kādas ir mammas izjūtas sacensību laikā.

STĀSTA TRENERIS:

“Tā kā šogad Pasaules čempionāts notika jau pašā jūlija sākumā, tad sagatavošanās posms sanāca īsāks kā citus gadus – tie bija tikai 10 treniņi pirms sacensībām, jo skolas laikā treniņus noorganizēt ir sarežģītāk. Uzskatu, ka tas ir daudz par maz, piemēram, pagājušogad notika apmēram 3 reizes vairāk treniņu nekā šogad. Katrs treniņš aizņem pilnu darba dienu – neilgi pēc plkst. 9:00 sagatavoju laivas, lai plkst. 10:00 bērni jau varētu sākt trenēties. No 10:00 līdz 13:00 trenējas viena grupa, bet no 14:00 līdz 17:00 – otra. Šogad bērnus grupās sadalīju tā, lai būtu iekšējā konkurence klases ietvaros un lai paralēli tiktu izmantotas abu veidu laivas, tādējādi lietderīgāk izmantojot treniņiem atvēlēto laiku. Manuprāt, vecāki par savu bērnu trenēšanos Formula Future sacensībām ir ļoti priecīgi – vienīgais, kas viņiem jādara, ir jāatved bērni uz nodarbību trenera vadībā un pašiem jādodas atpūsties.”

STĀSTA MAMMA:

“Lai arī no malas izskatās, ka šis ir vienkāršs sporta veids – iesēdies laivā un brauc, tomēr tik vienkārši vis nav. Reiz pirmajā treniņu vasarā pirms pieciem gadiem, kamēr komanda bija aizgājusi pusdienās, iesēdos laivā pamēģināt izbraukt trasi. Nu… man nekas nesanāca. Tad sāku saprast, kādu darbu tie mazie ķipari ir ieguldījuši. Kopš tā laika es viņus visus patiesi cienu par drosmi un neatlaidību, pat ja treniņos reizēm iet ļoti jautri. Un es lepojos ar savām meitenēm. Šī čempionāta treniņu laikā vēroju savu vecāko meitu braucam un man pār vaigiem ritēja asaras. Tas bija tik aizkustinoši – redzēt, cik graciozi un precīzi strādā mans bērns, koncentrējoties tikai uz mērķi. Un kad Elīza izgāja uz starta ar augstu temperatūru un uzrādīja savu labāko laiku, mani pārņēma neviltots prieks un izbrīns par spēju savākties un izdarīt savu darbu līdz galam. Šādos brīžos es saprotu, cik mani mazie bērni vairs itin nemaz nav mazi. Es esmu bezgala lepna un laimīga. Par pilnīgi visiem komandas bērniem varu teikt, ka viņi ir kļuvuši daudz patstāvīgāki, nopietnāki, mērķtiecīgāki un saliedētāki kā komanda no gada uz gadu arvien vairāk.”

* Sacensību foto: Viesturs Lācis /Rekords/

Share

No Comments

Leave a Comment

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.