Jau 2 gadiņi!

Vēl tad, kad biju stāvoklī un kad Toms bija pavisam maziņš, citas mammas mani biedēja ar to, cik grūts būs laiks no bērna 1 gada līdz 2 gadu vecumam. Cik es būšu nogurusi, jo bērns būs ļoti aktīvs un zinātkārs un vispār visa mana ģimene, radi un draugi visu šo gadu to vien darīs kā slapju muguru skries pakaļ bērnam. Un tad ap 2 gadu jubileju bērns pārvērtīsies par citu cilvēku un mamma beidzot varēs apsēsties un no pieres noslaucīt sviedrus.

Ja godīgi, es līdz galam nenoticēju. Laikam jau intuīcija teica priekšā, ka tas lielā mērā ir tāds uzpūsts stāstiņš, kam notic tie, kas tic arī iknedēļas horoskopiem avīžu lappusēs.

Bet tajā visā ir arī daļa patiesības – es patiešām esmu ļoti nogurusi. Tikai tur nav vainojams mazais-lielais zinātkārais, aktīvais un brīnišķīgais ķipars, bet gan es pati, jo tieši es pati esmu tā, kas, redzot, cik patstāvīgs bērns kļūst otrā gada laikā, izdomāja sev milzumdaudz aktivitāšu un uzdevumu. Citas mammas jau atgriezušās pilnas slodzes darbā, es taču nevaru “tikai” pieskatīt bērnu. Es varētu sastādīt siltumnīcu, izravēt zemenes, kur tad bez puķēm, kaut ko gribas uzšūt, varbūt varētu atsākt gleznot, virtuve sauc pēc kulināriem eksperimentiem, ciemos ejot jāuztaisa kāda īpaša dāvana, izlasīšu šo un vēl 3 grāmatas, ko diez uztamborēt un citas tamlīdzīgas idejas visu šo gadu malās man pa galvu, aicinot iesākt simts lietas un pēc tam nezināt, kā tās visas pabeigt. Jā, tas ir arī iemesls, kāpēc blogs kādu brīdi ir kļuvis klusāks, tomēr arī te man ir kādi 5 iesākti raksti, ko nav bijis laika pabeigt.

20160328_180707 20160503_152017 20160811_202339.jpg

Jau Toma otrā gada vidū rakstīju, ka neizprotu šī gada lielo “grūtumu” un tam varu piekrist arī tagad. Manuprāt ir negodīgi teikt, ka kāds konkrēts bērna vecums ir šausmīgi grūts vecākiem. Patiesi grūti ir tie brīži, kad bērns slimo vai satraumējas, kad vienā naktī pēkšņi 4 zobi reizē grib sašķelt smaganas, kad bērns ilgi raud dēļ slikta sapņa un negrib mosties. Viss pārējais – personības attīstība, tostarp spītēšanās, pretošanās un dusmošanās.

img-20161005-wa0000.jpg 20160816_164412

Otrais gads ir tāds īsts pieaugšanas periods, kas ietver atdalīšanos no mammas. No zīdīšanas pārtraukšanas bērnam piemērotā laikā (kas vispār ir grūta tēma, jo, ja pirmajā gadā visi ir ļoti saprotoši, tad otrajā ir vai nu krūtsbarošana jātur noslēpumā vai jāuzklausa daudz neizpratnes un nosodījuma pilni komentāri – un es šeit nerunāju par publisku krūtsbarošanu) līdz tam, ka midzinot Tu vairs nedrīksti pat bērnam paglaudīt galvu. No vienas puses tas viss ir nedaudz skumīgi, bet no otras – mazais puisēns ir kļuvis par īstu palīgu, kas vēlas iepirkuma maisiņu no veikala nest mammas vietā. Pēc pusotra gada vecuma Toms jau aktīvi piedalās dažādos skrūvēšanas darbos, piemēram, palīdzot tētim uzbūvēt smilšu kasti un parādot vectētiņam, kurās vietās grīdlīstē jāieliek skrūvītes. Viņš pamana katru sīkumu un saprot dažādas likumsakarības. Mēs daudz ko jau varam sarunāt un tā ir prasme, ko gribu izcelt kā svarīgāko šajā gadā, jo, lai sarunātu, ir vajadzīga spēja gan nedaudz pagaidīt, paciesties, piekāpties, atrast kompromisu un tās ir diezgan grūtas lietas reizēm pat pieaugušajiem.

 

Save

Save

Save

Share

3 Comments

  • Līga oktobris 5, 2016 at 09:04

    Gaidu tos pārējos nepabeigtos rakstus, Maijuc, Tev sanāk aizvien labāk!

    Reply
  • Aija janvāris 24, 2017 at 21:39

    Perfekti – vel tikai 1,3 g un man gribās teikt Liels – jau sākumā ļāvu pašam un riktīgi priecājos kad sanāca, tagad jaaudzina sevi jo Liels nozīmē liels – vairs sen neēd ar plastmasas karotiti/ dakšiņu ( reiz iemainija pret manu lielo dakšu – mocījāmies abi) bet tas ka grib pats… pat redzu kā smadzenes strādā un tak grib pareizi tik rociņas un kājas vel neklausa… un tad ir dusma… asaras un jau skaties mēğina atkal… bet prast but blakus kad prasa – padod roku vai iedod… pacel… un tikai tik vien ( jo saprot ka vel par isu, rociņa nemak utm.) Tas ir grūti… izradas 😉 bet tev paldies par iedvesmu….

    Reply
    • g_maija janvāris 25, 2017 at 08:47

      Jā, pirmā paša nomazgātā karote un citi forši piedzīvojumi. 🙂 Reizēm gan iekožu mēlē, kad Toms atkal dodas pie izlietnes mazgāt traukus, jo, eh, būs slapjas gan drēbes, gan grīda, bet jāļauj taču!
      Paldies par komentāru! 🙂

      Reply

Leave a Comment

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.