Čau!

Kad bija jāizvēlas, ko studēt, es ilgi nevarēju izlemt – žurnālistika, psiholoģija, māksla… beigu beigās izvēle krita par labu arhitektūrai. Tomēr interese par rakstīšanu un psiholoģiju nav zudusi un šis blogs ir mana iespēja izteikties, rakstīt un mācīties. Dažreiz kāds man saka,  ka es lasu par daudz, bet viss, ko es lasu par psiholoģiju, bērnu audzināšanu, aprūpi un attīstību mani ļoti interesē – jā, daudz vairāk par “smieklīgiem” video, izjokošanu un slavenību dzīvi. Mani tracina teksti par to, kā “mēs – astoņdesmito gadu bērni” nesprādzējāmies un nevilkām ķiveres, bet redz kā izdzīvojām (un patiesībā mēs sprādzējāmies gan!), tāpat kā visi citi teksti, kuros “zāle bija zaļāka kādreiz” un “mākoņi ir zilāki visur citur”. Mēs dzīvojam šeit un tagad, turklāt visos laikos un visās pasaules valstīs ir kaut kas labs un kaut kas uzlabojams!

Par blogu domāju ļoti sen (tik sen, kad katram mājās nemaz nebija datora un mana telefona ekrāns bija vienas teksta rindas augstumā), taču, kad 2014.gadā sākām plānot savu pirmo ģimenes ceļojumu jau trijatā, sapratu, ka ir pienācis īstais laiks sava bloga radīšanai. Visgrūtāk, šķiet, bija izdomāt nosaukumu – gribēju, lai tas atspoguļo kopā būšanu, kas bija paredzēta kā galvenā bloga tēma. Tā nu apdomājot visvisādus variantus ap vārdiem “kopā”, “trīs” un tamlīdzīgi, nonācu pie “Liels un Mazs“. Vēlāk nosaukumā sāku saskatīt arī citu nozīmi – mazais reizē jau ir arī tik liels! 🙂 Tas nebeidz pārsteigt!

Kā bloga galveno tēmu gribu izcelt ceļošanu un atpūtu visai ģimenei kopā, taču šeit rakstu arī par bērna ēšanu (jo man patīk eksperimentēt virtuvē un patīk klasiskos ēdienus padarīt veselīgākus), padalos ar saviem un dažreiz arī vīra realizētajiem “dari pats” projektiņiem un šad tad uzrakstu kādu pārdomu rakstu par tēmām, kas iespējams ir aktuālas arī citiem vecākiem.

Lai ir interesanti! Lai noder!

G.Maija

P.S. un nu mēs esam četri… Un nu arī nosaukums “liels un mazs” ir ieguvis vēl vienu nozīmi mūsu izjūtās – viens ir tik mazs, bet otrs pēkšņi kļuvis tik liels!