Archives

Es zinu, ka nemanot pienāks tā diena, kad ilgošos pēc naktīm, kurās Tu nevarēji aizmigt un gribēji “oppā”. Un man noteikti pietrūks lietas, kas tagad liek dusmoties.

Saule uz sienas rada no mums ēnas. Tu smejoties kustini pirkstiņus un skaties, kā Tev atbild ēna no sienas. Mēs abi jau esam augšā divas stundas. Tētis gan čuč, brīvdiena. Tu apsēdies uz spilvena viņam blakus. Uzliec galvu uz vaiga. Piecelies un uzliec roku. Tad atkal galvu. Es sēžu blakus un vēroju. Zini, reizēm vienkārši vajag mierīgi pabūt blakus un…

Tu man šorīt tik daudz ko izstāstīji, bet es tik maz sapratu… Cik mēs pieaugušie tomēr esam dumji.